Impel tīkla vēsture aizsākās 1990. gadu sākumā. ES prezidentvalsts Nīderlande 1991. gadā pasūtīja pētījumu par ES vides aģentūrām, ņemot vērā bažas par to, ka vides tiesību aktu skaita pieaugums nav saistīts ar vides kvalitātes uzlabošanos. Viens no galvenajiem ieteikumiem bija, ka dalībvalstīs būtu jāizveido vides tiesību aktu izpildes tīkls. Rezultātā tika izveidots EK Vides aizsardzības aģentūru tīkls, kura pirmā sanāksme notika Česterā, Apvienotajā Karalistē, Apvienotās Karalistes prezidentūras laikā 1992. gadā, tāpēc arī nosaukums - Česteras tīkls.
Tā laikā tika izveidota šodien pazīstamā IMPEL tīkla pamatstruktūra. Ik pēc sešiem mēnešiem bija paredzētas plenārsēdes, kuras vadīja pašreizējā prezidentvalsts. Tika iecelti valstu koordinatori, kas palīdzēja organizēt darbu un bija kontaktpunkti atsevišķās dalībvalstīs. Tika izveidotas četras darba grupas, kuru uzdevums bija izskatīt atļauju izsniegšanas tehniskos aspektus, atļauju izsniegšanas procesuālos un juridiskos aspektus, atbilstības uzraudzību un pārbaudes, kā arī izpildes procesa vadību.
5. vides rīcības programmā tika atzīta īstenošanas un izpildes tīkla nozīme, kurā piedalījās arī Komisija. Veselā saprāts guva virsroku, un tā vietā, lai izveidotu atsevišķu tīklu, tika panākta vienošanās, ka Česteras tīkls varētu viegli uzņemties šo lomu. Komisija kā līdzpriekšsēdētāja sāka piedalīties tīklā 1994. gadā, un tās 1996. gada paziņojumā tika ierosināts iesniegt priekšlikumus par IMPEL izmantošanu sadarbībai un spēju veidošanai, jo īpaši, lai noteiktu minimālos pārbaužu kritērijus. Papildu iedrošinājumu sniedza 1997. gada jūnijā Vides padomes pieņemtā rezolūcija, kurā tika ierosināts, ka IMPEL varētu attīstīt tālāk, cita starpā aicinot to apsvērt, vai tam būtu jāpaplašina savu pilnvaru apjoms un pašreizējā darba virziens.
Plenārsēdē 1997. gada decembrī IMPEL piekrita jaunai struktūrai un plašākai darbības jomai, kā ierosināts Vides padomes rezolūcijā. Četras darba grupas kopā ar atkritumu pārrobežu pārvadājumu apakšgrupu tika aizstātas ar uz uzdevumiem orientētām projektu grupām, līdzīgi kā IMPEL darbojas tagad. Projektu grupu darbu bija jāuzdod veikt un jāuzrauga divām pastāvīgajām komitejām, un pēc uzdevumu izpildes tās tika likvidētas. Komisija piekrita dalīt darba programmas izmaksas un uzņemties IMPEL sekretariāta funkcijas.
Pastāvīgās komitejas pildīja lietderīgu lomu, bet, lai samazinātu IMPEL birokrātiju, tika panākta vienošanās, ka pastāvīgās komitejas ir jāizformē: tas notika 1999. gadā. Tāpēc plenārsēdēs bija jāizskata galīgie ziņojumi par projektiem un projektu īstenošanas gaitu, kā arī jāizstrādā idejas jauniem projektiem. Galu galā tas izrādījās pārāk apgrūtinoši plenārsēdei, un šis darbs pakāpeniski tika nodots klasteriem, no kuriem tagad ir trīs, - par atļauju izsniegšanas, inspekciju un izpildes uzlabošanu, atkritumu pārrobežu pārvadājumiem un labāku regulējumu (praktiskumu un izpildāmību).
Clusteru loma laika gaitā ir attīstījusies, samazinot nepieciešamību pēc detalizētām diskusijām plenārsēdēs. Tām ir nozīme projektu kvalitātes pārskatīšanā un ziņojumu detalizētā izskatīšanā. Visjaunākais no tiem bija labāka regulējuma klasteris. To izveidoja Amsterdamas plenārsesijā 2004. gadā pēc semināra, kurā tika izskatīti IMPEL ziņojuma par labāku likumdošanu secinājumi.
IMPEL turpina attīstīties, pārejot uz nākamo posmu. Sekretariāts joprojām atrodas Komisijā, taču 2008. gada decembrī tas vairs netiks nodrošināts. Jebkurā gadījumā sekretariātam līdz minētajam datumam būs jāpārceļas no Komisijas, jo līdz tam laikam IMPEL kā asociācijai saskaņā ar Beļģijas tiesību aktiem būtu jāiegūst asociācijas juridiskais statuss. Tādējādi IMPEL būtu labākas iespējas meklēt finansējumu saskaņā ar LIFE+ regulu un citiem avotiem.