Efektīva ūdens resursu pārvaldība (gan kvalitātes, gan kvantitātes ziņā) ir atkarīga no labas iepriekšējas plānošanas un īstenošanas, kas balstīta uz datiem, informāciju un profesionālu vērtējumu. Ir svarīgi, lai ekonomikas izaugsme katrā dalībvalstī atbalstītu plānotu ilgtspējīgu ūdens resursu aizsardzību un izmantošanu.
ŪPD īstenošana ir atkarīga no labas regulatīvās prakses, lai izstrādātu labus upju baseinu apsaimniekošanas plānus un savlaicīgi un efektīvi īstenotu saistītās pasākumu programmas. Ūdens pamatdirektīva nosaka, ka dalībvalstīm ir jāpārvalda ūdens resursi sateces baseina un ūdenstilpes līmenī. Tas var prasīt jaunu domāšanu un darba metodes, lai sasniegtu direktīvas prasības.
Komentēt, no otras puses, visā Eiropā uz zemes tiek izmantoti dažādi atkritumu materiāli, tostarp komposts, digestāts un pelni. Viens no nozīmīgākajiem pēc apjoma un ietekmes uz vidi ir notekūdeņu dūņas, kas ir ciets pilsētvides notekūdeņu attīrīšanas blakusprodukts. Apstrādātās dūņas, ko dēvē arī par biosolidiem, satur vērtīgas organiskās vielas un barības vielas, bet tajās var būt arī piesārņotāji, piemēram, ķīmiskas vielas, mikroplastmasa un patogēni.
Pareizi apstrādātas un apsaimniekotas, dūņas var pārstrādāt lauksaimniecības zemēs kā organiskos mēslus, atbalstot augsnes veselību un veicinot aprites ekonomikas mērķu sasniegšanu. Šāda pieeja daudzās valstīs, tostarp Apvienotajā Karalistē, tiek uzskatīta par ilgtspējīgu. Tomēr, lai nodrošinātu drošu izmantošanu, aizsargātu cilvēku un vides veselību un maksimāli palielinātu ieguvumus lauksaimniecībai, ir nepieciešams efektīvs regulējums.
Projekts SWETE (Safeguarding the Water Environment Throughout Europe) koncentrējās uz vienotas izpratnes veidošanu par mūsu regulatīvajām pieejām, ekspertu tīklu veidošanu un kopīgu resursu izstrādi, lai uzlabotu tehnisko noturību, ūdens vides jomā (un jo īpaši Ūdens pamatdirektīvas (WFD) īstenošanā). Kā SWETE projekta turpinājums, Uzturīgas zemes izkliedēšanas projekts ir vērsts uz augsnes spējas uzņemt piesārņotājus no zemes izkliedēšanas darbībām izpēti.
2015. gadā: Uzsākts izpētes pētījums ar aptaujas anketu, lai novērtētu, kā dalībvalstis regulē punktveida izplūdes saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvu.
2016. gadā: Galvenā uzmanība pievērsta tīkla veidošanai un zināšanu apmaiņai, organizējot ūdens konferenci Florencē un pamatsemināru Milānā.
2017. gadā: Izpētītas notekūdeņu novadīšanas atļaujas un kūtsmēslu uzglabāšanas jaudas, izmantojot seminārus Batā (Apvienotā Karaliste) un Orhūsā (Dānija).
2019. gadā: Uz risku balstīta kontrole lauksaimniecībā, organizējot semināru Kopenhāgenā (2019. gadā).
2020. gads: Atkritumu un dūņu izkliedēšana uz sauszemes tika pētīta konferencē Krenfīldas universitātē (2020. gadā)
.
2021. gadā: Tika apkopota un salīdzināta dūņu apsaimniekošanas prakse attiecībā uz dūņu atkārtotu izmantošanu un augsnes veselību
2022–2024: Tika veiktas turpmākas aptaujas un ekspertu diskusijas, lai precizētu vadlīnijas un paraugpraksi.
Projekta ziņojumi ir publicēti Projekta rezultāti menu labajā pusē.
Nākamais cikls (2025–2027)
Nākamais cikls Uzturīgas zemes apsaimniekošanas projektam ir balstīts uz SWETE’panākumiem un risina jaunus un mainīgus izaicinājumus:
Fokusa jomas
- Dūņu apstrāde pirms izmantošanas lauksaimniecībā
- Dūņu klasifikācijas metožu saskaņošana
- Toksisko sastāvdaļu un vides risku novēršana
- Viens sabiedrības uzticības stiprināšana ar pārredzamības palīdzību
- Krosa ekonomikas principu veicināšana saskaņā ar ES notekūdeņu dūņu direktīvas pārskatīšanu .
Plānotie rezultāti
- Integrēts likumdošanas ceļvedis par zemes kaisīšanu un dūņu apsaimniekošanu
- Inspekciju rokasgrāmata, lai atbalstītu konsekventu un efektīvu regulējumu