Saīsinājums: IMPEL uz risku balstīta atkritumu pārbaudes plāna pārskats

Pamattēmas un svarīgākās idejas:

1. Stratēģiska un uz risku balstīta pieeja atkritumu inspekcijām: Ziņojuma galvenā tēma ir stratēģiskas, plānotas un uz risku balstītas pieejas nepieciešamība vides pārbaudēm atkritumu apstrādes iekārtās. To nosaka ES tiesību aktu prasības, jo īpaši Ieteikums 331/2001/EK un Direktīva 2008/98/EK (Atkritumu pamatdirektīva - Atkritumu pamatdirektīva), kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2018/851/EK. Ziņojumā teikts, ka "efektīva un iedarbīga inspekciju sistēma var rasties tikai no stratēģiskās plānošanas. Tajā ir noteikts atsauces konteksts, prioritātes, mērķi un pieejamie resursi." Ziņojumā ir definēts "minimālā satura inspekcijas plāns", kas var kalpot par paraugu inspekcijas iestādēm.
.
2. Saskaņā ar ES tiesību aktiem: Ziņojumā tieši aplūkoti ES vides tiesību aktos noteiktie pienākumi.
.

• Rekomendācija 331/2001/EK: Šajā ieteikumā ir noteikti obligātie kritēriji vides pārbaudēm, uzsverot nepieciešamību pēc publiski pieejamiem pārbaužu plāniem un periodiskām pārbaudēm. Ziņojumā skaidri norādīts, ka plāns ir sagatavots "saskaņā ar prasībām, kas definētas Ieteikumā..., ar ko nosaka minimālos kritērijus vides pārbaudēm dalībvalstīs".
.
• Direktīva 2008/98/EK (Ūdens pamatdirektīva): 34. pantā noteikts, ka kompetentās iestādes veic "atbilstīgas periodiskas pārbaudes" uzņēmumiem, kas veic atkritumu apstrādes darbības. Ziņojumā uzsvērts, ka tās plānā "nav ievērots iepriekš minētā Ūdens pamatdirektīvas 34. panta mērķis, kas deleģēts inspekcijas iestādei."
.
• Direktīva 2018/851 (ar ko groza Ūdens pamatdirektīvu): 17. apsvērumā uzsvērts, ka jānodrošina, lai atkritumi, kas vairs nav atkritumi (atkritumi, kas vairs nav atkritumi - EoW), atbilstu Savienības tiesību aktiem, un par prioritāti izvirzīta tādu atkritumu plūsmu pārbaude, kas rada lielāku risku, inovatīvi reģenerācijas procesi un atkritumi, kurus reģenerē izmantošanai citās dalībvalstīs. Ziņojumā šīs prioritātes ir iekļautas riska novērtējuma metodoloģijā.
.

1. Inspekcijas darbību integrācija ar plānošanu un profilaksi: Ziņojumā atbalstīta jauna pieeja, kas balstīta uz "integrāciju starp inspekcijas darbību plānošanu, profilakses darbībām un no apziņas, ka efektīva un iedarbīga inspekcijas sistēma var rasties tikai no stratēģiskās plānošanas." Tas nozīmē pāreju no reaģēšanas pasākumiem uz proaktīvu stratēģiju, kuras mērķis ir novērst vides pārkāpumus.
.
2. Inspekciju vides jomā plānošanas cikls: Ziņojumā izklāstīts četru posmu plānošanas cikls:
.

• Plānošana: Inspekcijas plāna sastādīšana, mērķu un prioritāšu noteikšana un informācijas vākšana. Šajā posmā ļoti svarīgs ir riska novērtējums, lai noteiktu pārbaužu biežumu.
.
• Pārbaužu veikšana: Regulāru un neregulāru pārbaužu īstenošana, izmantojot noteiktos rīkus un procedūras.
• Pārskatu sagatavošana: Pārskatu sagatavošana par pārbaužu rezultātiem un to glabāšana pieejamā datubāzē.
• Vērtēšana: Mērķu sasniegšanas pārbaude, izmantojot rādītājus, un nepieciešamo plāna korekciju veikšana.

1. Riska novērtējums kā prioritāšu noteikšanas rīks: Plāna pamatelements ir sistemātisks vides risku novērtējums, lai noteiktu prioritātes pārbaudes darbībām. Ziņojumā teikts: "Viens no galvenajiem inspekcijas plānošanas jautājumiem ir riska novērtējums."Riska novērtējuma galvenais mērķis ir "noteikt inspekcijas iestādes apmeklējumu biežumu atkritumu apstrādes iekārtās."Tas nodrošina, ka ierobežotie resursi tiek novirzīti uz iekārtām ar vislielāko iespējamo vides risku.
.
2. Integrētā riska novērtēšanas metode (IRAM): Ziņojumā ir pieņemta un pielāgota IRAM metodoloģija, kas izstrādāta IMPEL tīklā, lai novērtētu risku atkritumu pārstrādes iekārtās. IRAM definē risku kā seku (ietekmes) smaguma un varbūtības funkciju.
.

• Ietekmes kritēriji: Ar tiem mēra avota (iekārtas) iespējamo ietekmi uz uztvērēju (vidi/cilvēku veselību). Piemēram, iekārtas veids, pierādījumi par incidentiem, ievadīto atkritumu daudzums (bīstamie un nebīstamie), atkritumu pārrobežu pārvadājumi, apkārtējās vides jutīgums, sociālā uztvere un emisijas vidē. Ziņojumā norādīts, ka šie kritēriji ir balstīti uz prioritātēm, kas noteiktas Direktīvas (ES) 2018/851 17. apsvērumā.
.
• Izpildes (vai varbūtības) kritēriji: Ar tiem mēra, piemēram, iespējamību, ka ietekme var rasties, un ņem vērā tādus faktorus kā atbilstība atļaujas prasībām, vides pārvaldības sistēmas (VPS) esamība un operatora attieksme.
• Metodikas principi: Pārbaužu biežumu nosaka pēc ietekmes kritērijos iegūtā augstākā rezultāta, ko koriģē, pamatojoties uz operatora darbību.

1. Pārbaužu biežuma noteikšana, pamatojoties uz risku: Riska novērtējuma rezultāti tiek izmantoti, lai objektus iedalītu dažādās riska klasēs (augsta, vidēja, zema) un noteiktu kārtējo pārbaužu biežumu. Ziņojumā ir sniegta ierosinātā biežuma definīcija, ierosinot dažādas pieejas katrai riska klasei (piemēram, augsta riska objektiem pārbaudes uz vietas reizi 1-3 gados, vidēja riska objektiem - reizi 4-5 gados, bet zema riska objektiem - galvenokārt ārpuskārtas pārbaudes, iespējams, paļaujoties uz pašnovērtējuma anketām)
.
2. Stratēģija atbilstības veicināšanai: Ziņojumā ieteikta daudzpusīga stratēģija, kas neaprobežojas tikai ar pārbaudēm uz vietas, tostarp:
.

• Analizēt uzņēmēju anketas.
• Periodiska paškontroles datu un ziņojumu analīze.
• pārbaudes uz vietas.
• Tehniskās sanāksmes ar operatoriem
.
• Pašnovērtējuma anketu nosūtīšana uzņēmējiem.

1. Klīniskie vides jautājumi (KEI): Ziņojumā atzīts, ka ne visiem vides jautājumiem atkritumu apsaimniekošanas objektā ir vienāda nozīme. KEI identificēšana var palīdzēt vienkāršot pārbaudes un uzlabot efektivitāti, koncentrējoties uz vissvarīgākajiem aspektiem. Minētie KEI piemēri ietver ugunsgrēka risku, ko rada noteiktu veidu atkritumu uzglabāšana, organisko atkritumu radītās smakas un bioloģiskais piesārņojums, atmosfēras piesārņojums, ko rada sadedzināšana, un augsnes/ūdens piesārņojums un izskalojumi no atkritumu poligoniem.
.
2. Uzņēmēju atbildība: Ziņojumā uzsvērta uzņēmēju atbildības nozīme un ierosināts balstīties uz labu paškontroles un ziņošanas praksi. Operatoriem būtu jāpieprasa sadarboties, regulāri nosūtot pašnovērtējuma anketas un atbilstības ziņojumus, vēlams, izmantojot tiešsaistes lietojumprogrammas. Šos datus var izmantot, lai atjauninātu IRAM aprēķinus, novērtētu veikumu vides jomā un koncentrētu pārbaudes. Ziņojumā arī ierosināts klasificēt operatoru rīcību un apsvērt atbildību pastiprinošus apstākļus, ja tiek konstatēta neatbilstība.
.
3. mērķi un uzdevumi: Ziņojumā noteikti gan īstermiņa/vidēja termiņa iekšējie mērķi inspekcijas iestādei (piemēram, nodrošināt kārtējās un ārpuskārtas pārbaudes, veikt paraugu ņemšanu, uzlabot inspektoru prasmes), gan vispārējie vidēja/ilgtermiņa mērķi (piemēram, samazināt apglabāšanai nosūtīto atkritumu daudzumu, palielināt atbilstību, samazināt negadījumu skaitu). Šos mērķus ir paredzēts izmērīt, izmantojot rādītājus un mērķus.
.
4. Veiktspējas uzraudzība un plāna pārskatīšana: Ziņojumā uzsvērts, cik svarīgi ir katru gadu sistemātiski uzraudzīt ieguldījuma, iznākuma un rezultāta rādītājus, lai novērtētu mērķu sasniegšanu un noteiktu uzlabojamās jomas. Plāns ir jāpārskata katru gadu.
.
5. Informācijas pārvaldība: Tiek uzskatīts, ka ir nepieciešama stabila informācijas pārvaldības sistēma, lai uzglabātu pārbaudes datus, atvieglotu saziņu ar citām iestādēm un sabiedrību un sekotu līdzi turpmākajiem pasākumiem.
.
6. Mācību vajadzības: Ziņojumā atzīts, ka vides inspektoriem ir nepieciešamas nepārtrauktas mācības, lai nodrošinātu viendabīgumu un zināšanu un prasmju pilnveidošanu tādās jomās kā ziņošana par pārkāpumiem, noteikumu izpilde, paraugu ņemšana, atkritumu kategorijas, atkritumu izbeigšana un drošības protokoli.
.

Kopšākie fakti un dati:

• Pārskatā ir sniegts pamatojums atkritumu inspekcijas plānam, kas aptver konkrētu ģeogrāfisko teritoriju un laika periodu (piemēram, reģions xxxx gadiem, no 1.1.20yy līdz 31.12.20zz).
.
• Plāns attiecas uz "visām atkritumu apstrādes iekārtām/specifiskām iekārtām" teritorijā, pieprasot šo iekārtu oficiālu sarakstu un kartējumu (I pielikums).
.
• jānosaka pārbaudes pasākumiem pieejamie cilvēkresursi (dienas/mēneši/% laika)
.
• Ziņojumā uzskaitīti dažādi inspicēšanai nepieciešamie instrumentālie resursi, tostarp laboratorijas, IT lietojumprogrammas, paraugu ņemšanas iekārtas, bezpilota lidaparāti, transportlīdzekļi un IAL.
.
• IRAM metodoloģijā ir izmantoti gan ietekmes, gan veiktspējas kritēriju vērtējumi (no 0 līdz 5 punktiem par ietekmi un no -1 līdz 1 punktam par veiktspēju). Vērtēšanas tabulu piemēri ir sniegti III pielikumā.
.
• II pielikumā detalizēti izklāstīti riska novērtējuma rezultāti, norādot objektu sadalījumu augsta, vidēja un zema riska kategorijās un no tā izrietošo pārbaužu biežumu (mēnešos). Kopējais objektu skaits katrā riska kategorijā ir jānosaka kvantitatīvi.
.
• Piedāvātais pārbaužu biežums atšķiras atkarībā no riska kategorijas (augsta: ik pēc 1-3 gadiem, vidēja: ik pēc 4-5 gadiem, zema: tikai ārpuskārtas pārbaudes, iespējams, ar pašnovērtējumu ik pēc trim gadiem). Zema riska objektiem ierosināts veikt ikgadēju pašnovērtēšanu.
.
• ziņojumā ierosināti gada mērķi dažādiem ievades, izlaides un rezultātu rādītājiem, uzsverot neatbilstību, pasākumu, kas veikti neatbilstību, negadījumu un iedarbības dēļ, samazināšanās tendenci un pieaugošu tendenci attiecībā uz iekārtām, kas pilnībā atbilst LPTP un atkritumu reģenerācijas procentuālajam īpatsvaram.
.

Slēgumā šis IMPEL ziņojums sniedz visaptverošu sistēmu, lai izstrādātu uz risku balstītu pārbaužu plānu atkritumu apstrādes iekārtām Eiropā. Tajā uzsvērts pārbaužu juridiskais pamats, stratēģiskās plānošanas un riska novērtēšanas nozīme, izmantojot IRAM metodoloģiju, un nepieciešamība pēc skaidriem mērķiem, uzdevumiem, izpildes uzraudzības un pastāvīgas uzlabošanas. Ziņojuma mērķis ir uzlabot vides tiesību aktu izpildes efektivitāti un lietderību atkritumu apsaimniekošanas nozarē un veicināt atbilstību ES vides tiesību aktiem.