Apvienotais savvaļas sēņu tīkls (JoNeF)

Legislatīvie vadītāji:

Ir trīs galvenie likumdošanas virzītājspēki, kas attiecas ne tikai uz sēnēm, bet drīzāk uz dzīvotnēm un sugām:

1. Konvencija par bioloģisko daudzveidību (KBD1992)[1]
.
2. Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (Biotopu direktīva 1992[2]
.
3. Direktīva 2003/4/EK par vides informācijas pieejamību sabiedrībai[3].
.

Neleģislatīvie virzītāji:

Ir vairāki neleģislatīvi virzītājspēki, tostarp:

• Izstrādātas Pamatnostādnes, kuru 2. panta 1. punkts paredz, ka "Pamatnostādnes, kas attiecas uz valsts tiesību aktiem, kas regulē valsts tiesību aktu piemērošanu, ir jāgroza. 17 “Vides ģenerāldirektorāts. 2023. Ziņošana saskaņā ar Biotopu direktīvas 17. pantu: Pamatnostādnes par jēdzieniem un definīcijām – Direktīvas 92/43/EEK 17. pants, Ziņošanas periods 2019-2024” [4], kurās 2. nodaļā "Pamatnostādnes par Direktīvas 92/43/EEK 17. pantu.6 “Struktūra un funkcijas” (92. lpp.) tiek ziņots, ka “tipiskās sugas var ņemt no jebkuras sugu grupas, un būtu jāapsver iespēja izvēlēties arī […] sēnes […]. Sugu izvēle nav jāierobežo ar Biotopu direktīvas II, IV un V pielikumā uzskaitītajām sugām”
.
• Dokuments “Biotopu stāvokļa komponentu piemēri katrai biotopu grupai un to saikne ar potenciālajām tipiskajām sugām, kas izstrādāti 2007.-2012. gada ziņojumiem” [5]., kurā sēnes ir ziņotas kā “struktūras un funkciju faktori, kas jāņem vērā, novērtējot parametru” dažās biotopu grupās [Virši un krūmāji (4***, 51**), Zālāji (6***), Meži (9***)]
.
• Dokumentā “Eiropas Savienības biotopu interpretācijas rokasgrāmata - EUR28”[6], kurā konkrētas sēņu sugas ir minētas konkrētiem biotopu tipiem [6270 * Fenoskandijas zemieņu sugām bagāti sausie līdz mezicas zālāji; 9010 * Rietumu taiga; 9020 * Fenoskandijas hemiboreālie dabiskie vecie platlapju lapu koku meži (Quercus, Tilia, Acer, Fraxinus vai Ulmus), kuros ir daudz epifītu]
• IUCN (Starptautiskās dabas aizsardzības savienības) pasākumi, ko veic Sēņu saglabāšanas komiteja, Sēņu speciālistu grupa un Sēņu sarkanās grāmatas iniciatīva[7]
.
• FFF – Fauna Flora Funga iniciatīva[8] par sēņu aizsardzības veicināšanu, kas aicina aizstāt frāzes – Fauna Flora Fungaldquo;Dzīvnieki un augi” un “Fauna un flora” ar “Dzīvnieki, sēnes un augi” un “Fauna, flora un Funga”
.
• Eiropas līmenī EMA (Eiropas Mikologu asociācijas) padome saucas “Eiropas sēņu saglabāšanas padome (ECCF)[9]”, kas darbojas sēņu saglabāšanas un izziņas jomā
.
• J. Sillsa “Iekļaut makrogļēdājus bioloģiskās daudzveidības mērķos“ [10]
"Science" publicētajā vēstulē.
• Eiropas Meža institūta (EFI) 2022. gada 14. decembra atklātā vēstule par sēņu būtisko lomu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un uzlabošanā [11]
.
• Itālijas ISPRA Mikoloģiskās daudzveidības izpētes tīkls (NMD), kas uzsāka nacionālo sēņu uzskaites iniciatīvu un izstrādāja sēņu apsekošanas lietotni un Itālijas sēņu informācijas sistēmu[12].
.