Pēdējos gados arvien vairāk tiek apzināta nepieciešamība integrēt Sēnes (makrogļēdājus) Eiropas vides politikā līdzvērtīgi ar dzīvniekiem un augiem, lai aizsargātu tos to dabiskajās dzīvotnēs.
Neraugoties uz to, pašlaik Eiropas vides tiesību aktos galvenā uzmanība ir pievērsta augu un dzīvnieku aizsardzībai, izņemot sēnes, kas ir būtiskas sauszemes biotopu sastāvdaļas. Turklāt makrogļēdājus var izmantot kā indikatorus, lai raksturotu mežu un citu sauszemes biotopu vides apstākļus.
Lai aizpildītu šo plaisu, Sēnes būtu jāiekļauj likumdošanas un lēmumu pieņemšanas procesos, kā arī saglabāšanas un vides iniciatīvās, lai izveidotu visaptverošu saglabāšanas stratēģiju.
Šajā kontekstā pirmais solis ir apkopot esošos datus par makroskopiskajiem sēņveidīgajiem ES un izveidot kopējus uzskaites/uzraudzības protokolus un standartus, līdzīgi tiem, kas ir spēkā attiecībā uz augiem un dzīvniekiem.
Mēs uzskatām, ka ir būtiski, lai vides aizsardzības iestādes koordinētu šīs darbības, neatstājot tās tikai asociāciju, privātu struktūru un universitāšu rokās.
Projekta darba vispārējais mērķis ir atbalstīt:
- Esošo Eiropas vides tiesību aktu darbības jomas paplašināšanu ar sēnēm saistībā ar biotopu un bioloģiskās daudzveidības uzraudzību un mežu aizsardzību/atjaunošanu .
- Sēņu sugu iekļaušana Direktīvā par biotopiem .
- ES datubāzes platformas izveide makroskopisko sēņu monitoringa vajadzībām; .
Paredzamais projekta pirmā posma rezultāts (laika posmā no 2023. gada jūlija – 2024. gada decembra) ir ieteikumu un priekšlikumu sniegšana sēņu iekļaušanai ES vides politikā.
JoNeF apsekojuma ziņojums
JoNeF projekta komanda izstrādāja aptauju, kas balstījās uz anketu, un no 2023. gada oktobra līdz 2023. gada decembrim tika izplatīta IMPEL un ne IMPEL dalīborganizācijām, sazinoties ar ekspertiem un iestādēm, kuras bija ieinteresētas sēņu saglabāšanā un datu vākšanā.
Anketu aizpildīja respondenti no trīsdesmit divām Eiropas valstīm. Atbildes liecināja par interesi par šo tematu, kā arī par atšķirībām starp valstīm.
Jās Eiropas valstīs ir izstrādāti likumi, politika un plāni sēņu daudzveidības izpētei un aizsardzībai, savukārt citās valstīs nav īpašu likumu par sēņu saglabāšanu
.Šī dažādība liecina par to, ka nav vienotas Eiropas darbības sistēmas (vai vienotas Eiropas direktīvas) un līdz ar to arī vienotas vides politikas un zinātnisko iniciatīvu trūkumu Eiropas līmenī. Šis trūkums ietekmē iespēju iegūt viendabīgu zināšanu sistēmu par sēņu daudzveidību Eiropas valstīs, jo, nepastāvot vienotiem noteikumiem, dažādas datu ieguves sistēmas nevar būt savstarpēji savietojamas.
.
Šurp varat lejupielādēt JoNeF apsekojuma ziņojumu, ko Ģenerālā asambleja apstiprināja 2024. gada 26.-28. jūnija sanāksmē.