Atbalsts IED īstenošanai

Šā ziņojuma galvenais mērķis ir kartēt dažādu praksi un dalīties ar labāko pieredzi starp IMPEL dalībniekiem. Šajā ziņojumā izmantoti aptaujas rezultāti un informācija, kas iegūta no literatūras, kā arī apmeklējuma laikā celulozes rūpnīcā un naftas pārstrādes rūpnīcā. Aptauja liecina, ka tiešsaistes platformas ir labas, lai apkopotu sūdzības par smakām un sazinātos ar vietējo sabiedrību. Tiešsaistes platformas gaisa kvalitātes monitoringam ir arī noderīgs instruments vides monitoringam gan kompetentajai iestādei, gan apkārtējai teritorijai. Turklāt vispārējs secinājums ir tāds, ka konfliktos palīdz laba saziņa ar operatoru un apkārtējo teritoriju. Jaunajai IED 2.0 (2024/1785/ES) vajadzētu nedaudz izgaismot smakas jautājumus, jo tajā būtu jāprecizē, ka, nosakot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus un piešķirot vai pārskatot atļaujas, būtu jāņem vērā smakas piesārņojums.

Ziņojumā aplūkota pašreizējā situācija saistībā ar slāpekļa kritisko nogulsnēšanās vērtību pārsniegšanu visā ES un steidzamību rīkoties, izmantojot Biotopu direktīvas 6. pantu. Kā tas notiek? Kā tas tiek risināts? Un kā HD ir saistīts ar "nulles piesārņojuma" plānu, un vai, ņemot vērā CCE ziņojumu, tā mērķi ir sasniedzami?

Šajā IMPEL ziņojumā, kas tika atjaunots 2022. gada beigās, tika pētīta gaisa kvalitāte dalībvalstu līmenī un pieejas tās uzlabošanai, analizējot rūpniecības un apkārtējā gaisa kvalitātes direktīvas. Izmantojot anketu, projektā tika apzinātas problēmas un kritiskie punkti gan atļauju sastādītājiem, gan inspektoriem uz vietas četrās galvenajās ar gaisa kvalitāti saistītajās jomās. Visbeidzot, ziņojumā apkopoti secinājumi un sniegti secinājumi par ES gaisa kvalitātes tiesību aktu trūkumiem, kā arī ieteikumi turpmākajiem uzlabojumiem

Šajā ziņojumā un saistītajās faktu lapās ir izklāstīti IMPEL darba grupas secinājumi par deviņiem jautājumiem, kas saistīti ar LPTP interpretāciju un īstenošanu. Darba grupa izmantoja aptaujas un anketas, lai apkopotu informāciju par pašreizējām pieejām un apzinātu labāko praksi, ko iekļaut ziņojumā / faktu lapās

IRAM II projekts ir turpinājums IRAM I (Integrētā riska novērtēšanas metode), kas tika izstrādāta, lai izpildītu Rūpniecisko emisiju direktīvas (IED) 23. panta prasības. IRAM I ir vērsta uz vides pārbaužu apmeklējumu biežumu. IRAM II projektā tiek pārbaudīts, cik daudz laika būs nepieciešams objekta apmeklējumam un uz kuriem vides aspektiem (piemēram, emisijām gaisā) konkrētā objekta apmeklējuma laikā būtu jākoncentrējas padziļināti

Apsekojums bija pirmais solis WI apakšgrupas darbā, kura mērķis ir izstrādāt praktiskus rīkus, kas palīdzētu inspektoriem un atļauju izsniedzējiem. Tā vēlas "gūt priekšstatu" par to, kā atļauju izsniedzēji IMPEL dalībvalstīs efektīvi īsteno WI LPTP secinājumus, pamatojoties uz savu pieredzi/ zināšanām.

IED projekta mērķis ir palīdzēt panākt labāku IED īstenošanu. Sākotnējais IED projekts tika īstenots 2015. gadā, un nākamie projekti tika īstenoti 2016., 2017. un 2018. gadā. šis darbs tika iekļauts vadlīniju projektā un tika turpināts 2019. gada projektā

Šī ziņojuma mērķis ir būt pirmajai pieejai, lai risinātu jautājumu par rūpniecisko iekārtu novadīto notekūdeņu atbilstības ES tiesību aktiem novērtēšanu; tāpēc tas galvenokārt ir paredzēts inspekcijas iestādēm, kurām ir jārisina šis uzdevums.

Rūpniecisko procesu, to izplūžu un to ietekmes uz vidi monitorings ir galvenie reglamentējošās kontroles elementi. Šajā dokumentā aplūkotas priekšrocības, darbības joma un juridiskie apsvērumi, kas attiecas uz operatoru paškontroles režīmiem. Tajā sniegti norādījumi par likumā noteikto prasību formulēšanu un kompetento iestāžu lomu

Šajā ziņojumā apkopots 2021. gada semināra kopsavilkums, kurā galvenā uzmanība tika pievērsta stratēģijām paškontroles un ziņošanas par gaisa emisijām verifikācijai, un tajā piedalījās eksperti, lai apspriestu problēmas, labo praksi un iespējamos risinājumus, kā uzlabot rūpniecisko operatoru sniegto emisiju datu uzticamību un izmantošanu. Ziņojumā iekļauta pirms semināra veiktās aptaujas par šo tematu analīze, prezentāciju kopsavilkumi un diskusiju secinājumi

Impel ziņojumā galvenā uzmanība pievērsta notekūdeņu attīrīšanas iekārtām un tam, kā rīkoties pārbaudēs1..... Tas ir adresēts kontroles iestādēm, lai palīdzētu tām novērtēt rūpniecisko notekūdeņu novadīšanas atbilstību ES tiesību aktiem2. Ziņojumā sniegts pārskats par tiesisko regulējumu un monitoringa prasībām attiecībā uz komunālajiem un rūpnieciskajiem notekūdeņiem3. Ir uzsvērti labākie pieejamie tehniskie paņēmieni (LPTP) attiecībā uz notekūdeņu apsaimniekošanu3. Ziņojumā sniegti arī norādījumi un praktiski rīki notekūdeņu pārbaudēm, tostarp kontrolsaraksti un paraugu ņemšanas pasākumi3. Dokumentā apkopoti dalībvalstu veiktās aptaujas rezultāti3. Ziņojumā ir aplūkoti arī paškontroles ziņojumi, to obligātais saturs un to nozīme, pārbaudot atbilstību emisiju robežvērtībām4. Rūpniecisko emisiju direktīva (IED) ir galvenais ES instruments, kas reglamentē piesārņojošo vielu emisijas no rūpnieciskām iekārtām

.

Šajās IMPEL vadlīnijās galvenā uzmanība pievērsta operatoru paškontrolei un ziņošanai par emisijām gaisā un tās būtiskajai nozīmei, lai nodrošinātu atbilstību vides aizsardzības prasībām. Tajā ir aplūkota pašreizējā paškontroles shēmu situācija dažādās valstīs, un tā mērķis ir nostiprināt tiesiskos noteikumus gan ES, gan valstu līmenī, lai uzlabotu šā procesa uzticamību un efektivitāti. Vadlīnijās atbalstīta precīzāk definēta un sistemātiskāk novērtēta paškontroles sistēma, kas ietver skaidrus operatoru un iestāžu pienākumus, akreditētu trešo pušu iesaistīšanu un tās atzīšanu par galveno atbilstības nodrošināšanas sastāvdaļu starp atļauju izsniegšanu un inspekcijām.

.