Projekti (15)

2021. gada 28. septembrī un 11. oktobrī notika tiešsaistes semināri par operatoru paškontroles gaisa emisiju monitoringu, ko organizēja IED īstenošanas IMPEL projekts. Semināri bija veltīti operatoru paškontrolei, emisijām gaisā, nepārtrauktai un nepārtrauktai, koncentrējoties uz operatoru (pienākumu izpildītāju) paškontroles un tās ziņošanas uzticamību.

Projekta mērķis ir apmainīties ar zināšanām un paraugpraksi starp regulatīvo jomu speciālistiem, kā arī izstrādāt vadlīnijas un mācību materiālus, lai atbalstītu Rūpniecisko emisiju direktīvas (IED) efektīvu īstenošanu. Projekta konkrēti rezultāti nākamajos četros gados (2021-2024) būs šādi:

Pamatziņojums Eiropas tiesību aktos ir ieviests tikai pirms dažiem gadiem. Tomēr dažas dalībvalstis jau ir uzkrājušas ievērojamu pieredzi attiecībā uz augsnes izpēti, un dažos gadījumos tām ir labi izstrādātas procedūras, kuru pamatā ir gadu desmitiem ilga praktiskā pieredze. IED pamatziņojuma mērķis galvenokārt ir novērtēt augsnes kvalitāti rūpnieciskās darbības atļaujas atjaunošanas sākumā, lai noteiktu sākotnējo stāvokli. Mērķis ir nodrošināt pamatu salīdzinājumam pēc darbības galīgās izbeigšanas, lai varētu objektīvi piemērot principu "piesārņotājs maksā".

Rūpniecisko emisiju direktīvas 2010/75/ES (IED) 15. panta 4. un 5. punkts ļauj IMPEL dalībvalstīm noteikt, ka noteiktos apstākļos atļaujā var noteikt mazāk stingru emisiju robežvērtību (ELV) nekā LPTP-AEL. Dalībvalstis izstrādā savus priekšlikumus īstenošanai, kurus pēc tam izskatīs Komisija. Komisija nav publicējusi norādījumus par to, kā būtu jāveic noteikšana. Tas varētu izraisīt atšķirīgu interpretāciju dažādās IMPEL dalībvalstīs. Šā projekta mērķis ir apzināt labo praksi un palīdzēt IMPEL regulatoriem izstrādāt konsekventāku pieeju IED atkāpēm.

Šī projekta mērķis bija organizēt informācijas apmaiņu par paraugpraksi IED 23. panta un citu ar pārbaudēm saistīto pantu īstenošanā. Ņemot vērā IMPEL jau izstrādātās vadlīnijas par inspekciju plānošanu un riska novērtējumu, kā arī IED prasības, tika izstrādāta interaktīva rokasgrāmata par IED inspekcijām.

Rūpniecisko emisiju direktīva stājās spēkā 2011. gada 6. janvārī, un tās 80. panta 1. punktā minētie noteikumi divu gadu laikā ir jātransponē valsts tiesību aktos. Saskaņā ar IED ir iespējams, ka daudzās rūpniecības nozarēs būs jāpārskata esošās atļaujas, lai izpildītu LPTP secinājumu prasības attiecīgajā LPTP atsauces dokumentā (3. panta 11. un 12. punkts). Saskaņā ar spēkā esošajām direktīvām dalībvalstis īsteno dažādas sistēmas, lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar izmaiņām iekārtās. Šīs izmaiņas atļaujās tiek veiktas dažādos formātos un veidos, tostarp saskaņotas izmaiņas atļaujās, izmaiņas atļaujās, tehniski grozījumi atļaujās utt. IED 20. pants attiecas uz operatoru veiktajām izmaiņām iekārtās, bet 63. pants - uz būtiskām izmaiņām esošajās iekārtās. Šie noteikumi dalībvalstīm prasīs jaunu pieeju attiecībā uz to, kā izlemt, vai ir nepieciešama pilnīga atļaujas pārskatīšana, vai arī tiek pieņemta neformālāka izmaiņu apstiprināšanas sistēma.

IPNK direktīva 2008/1/EK (tagad IED 2010/75/ES) un Ūdens pamatdirektīva 2000/60/EK ir divi visplašākie ES vides tiesību akti. Tās ir radījušas daudz problēmu dalībvalstīm. Iekārtas, uz kurām attiecas IPNK noteikumi, var ietekmēt ūdens vidi, piemēram, tiešā vai netiešā veidā novadot piesārņojošas vielas, iegūstot ūdeni utt. IPNK prasa, lai iekārtas darbotos saskaņā ar atļaujās paredzētajiem nosacījumiem, kas atbilst labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP). Tām ir arī jāievēro ES tiesību aktos noteiktie vides kvalitātes standarti, tostarp tie, kas izriet no ES ūdens tiesību aktiem. Tomēr abu pienākumu kopumu saistība bieži vien nebūt nav vienkārša.

2009. gadā IMPEL dalībvalstīs tika īstenota salīdzināšanas programma par IPPC cūkkopības iekārtu atļauju izsniegšanu un pārbaudi (I posms). Projektā galvenā uzmanība tika pievērsta pieciem galvenajiem jautājumiem: kūtsmēslu uzglabāšanai, kūtsmēslu izkliedēšanai, dzīvnieku turēšanas sistēmai, gaisa piesārņojuma mazināšanas sistēmām un smaku novērtēšanai. Projekta mērķis 2009. gadā bija mācīties vienam no otra, apmainīties ar pieredzi un apzināt labo praksi.

Projekta mērķis bija noteikt, kāda pamatinformācija par veiktajām vides pārbaudēm būtu jāsniedz sabiedrībai un kā šo informāciju vislabāk sniegt, jo īpaši elektroniski (internetā), un sniegt ieteikumus. Projektā izdevās noskaidrot, kāda informācija ir pieejama sabiedrībai un kādā veidā tā ir pieejama.

Cementa ražošanas process ir sarežģīta rūpnieciska darbība, kas potenciāli var ietekmēt vidi ar lielu ietekmi. Dažāda pieredze un zinātība liecina, ka tikai dūmvadu emisiju monitorings nevar būt efektīva kontroles stratēģija; ir svarīgi īstenot integrētu kontroles pasākumu, kurā ņemts vērā arī ražošanas process un izmantotās tehnoloģijas, jo stabila un kontrolēta procesa norise ir pirmā atbilstības nodrošināšanas garantija.

Šo projektu veidoja četri posmi, kas tika īstenoti no 2005. līdz 2010. gadam. Kaimiņattiecību dialogi novērš, pārvalda un efektīvi un lietderīgi risina konfliktus, veidojot uzticēšanos, meklējot abpusēji izdevīgus risinājumus un veidojot ilgtspējīgas labas kaimiņattiecības. To mērķis ir atklāti apmainīties ar informāciju, izstrādāt ieteikumus uzņēmumam un dažkārt pat sadarboties un vest sarunas, lai vienotos par risinājumu.

Šā ziņojuma pamatā ir aptaujas rezultāti, kas tika apspriesti sanāksmēs, kuras notika no 2004. gada oktobra līdz 2005. gada jūnijam. Apspriedēs galvenā uzmanība tika pievērsta ekonomikai, ražošanas procesiem, likumiem un noteikumiem, pārbaudes procedūrām. Ziņojums ir iecerēts kā instruments valsts iestādēm, kas iesaistītas kontrolē un uzraudzībā attiecībā uz miecēšanas nozari. Šajā nolūkā tajā apkopota vairāku Eiropas ādas apstrādes un miecēšanas nozares kontekstu pieredze.

Šā IMPEL projekta galvenais mērķis bija veikt informācijas apmaiņu par LPTP atsauces dokumentu reālu izmantošanu un LPTP ieviešanu starp IMPEL dalībniekiem un operatīvajām iestādēm, kas dalībvalstīs atbild par LPTP atsauces dokumentu izplatīšanu un LPTP ieviešanu.

Šis projekts tika īstenots, lai sagatavotu ziņojumu par to, kā ietekme uz cilvēka veselību tiek ņemta vērā dažādos atļauju izsniegšanas posmos saskaņā ar Piesārņojuma integrētās novēršanas un kontroles (IPPC) direktīvu. Ņemot vērā dalībvalstu pašreizējās dažādās pieejas šim jautājumam, tika izstrādāta labas prakses rokasgrāmata. Šī rokasgrāmata palīdzēs dalībvalstīm, nosakot kopīgus principus un procedūras, ko tās var ņemt vērā, īstenojot IPNK direktīvu. IPNK direktīvā vairāk nekā citos iepriekšējos tiesību aktos uzsvars likts uz cilvēku veselības aizsardzību, izmantojot vides regulējumu. Projektā tika konstatēts, ka lielākajā daļā Eiropas dalībvalstu (DV) atbildība par veselības aizsardzību un vides aizsardzību nav uzticēta vienai un tai pašai iestādei. Tāpēc IPNK īstenošana ir sarežģīta un prasa nozīmīgu sadarbību.

Šī projekta mērķis ir apmainīties ar informāciju par GOS direktīvas īstenošanu starp ekspertiem un/vai inspektoriem. IMPEL semināra laikā dalībniekiem tika sniegta informācija par GOS regulējumu direktīvā un dažos valstu tiesību aktos. Galvenā uzmanība tika pievērsta sagatavoto gadījumu izpētei, kas tika apspriesta nelielās darba grupās, kurās katrā bija no 8 līdz 16 dalībniekiem. Galvenie rezultāti bija šādi: