Gruntsūdeņu piesārņojuma tendenču maiņa

Projekta apraksts un mērķi

Art. Ūdens pamatdirektīvas (ŪPD) 4. pants cita starpā uzliek dalībvalstīm pienākumu aizsargāt, uzlabot un atjaunot visas gruntsūdeņu tilpnes, lai līdz 2015. gada decembrim panāktu labu gruntsūdeņu stāvokli, un īstenot pasākumus, kas nepieciešami, lai mainītu jebkādu būtisku un ilgstošu piesārņojošo vielu koncentrācijas pieauguma tendenci. Tomēr faktiski 2015. gadā 25 % gruntsūdeņu objektu ES (un, piemēram, 36 % Vācijā) ķīmiskais stāvoklis bija slikts, galvenokārt lauksaimniecības radītā piesārņojuma ar nitrātiem un pesticīdiem dēļ. Turklāt saskaņā ar EVA 2018. gada ziņojumu kopējā pazemes ūdensobjektu platība, kurā konstatēta piesārņojuma pieauguma tendence, joprojām ir gandrīz divreiz lielāka nekā platība, kurā tendence ir pretēja (9,9 % pret 5,9 % platības).

Tātad ES ir nopietns īstenošanas deficīts attiecībā uz gruntsūdeņu aizsardzību, un tikai dažas dalībvalstis var uzrādīt zināmus panākumus, panākot tendences maiņu. Dažas dalībvalstis pēdējo gadu laikā, pēdējo reizi 2018. gada jūnijā - Vāciju, Eiropas Kopienu Tiesa atzina par Nitrātu direktīvā noteikto pienākumu neizpildi, jo tās nav veikušas nepieciešamos papildu pasākumus vai pastiprinātas darbības ūdens piesārņojuma samazināšanai, kad kļuva skaidrs, ka valsts rīcības programma nav pietiekama.

.

Projekta mērķis ir mazināt šo īstenošanas deficītu, aplūkojot iespējamos instrumentus un paraugpraksi administratīvajā līmenī, jo īpaši reģionālo un vietējo ūdeņu iestāžu līmenī