Vides konfliktu risināšana, izmantojot kaimiņu dialogu

Projekta apraksts un mērķi

Šis projekts sastāv no četriem posmiem, kas tika īstenoti no 2005. līdz 2010. gadam.

Dialogi kaimiņattiecību jomā novērš, pārvalda un efektīvi un lietderīgi risina konfliktus, veidojot uzticēšanos, meklējot abpusēji izdevīgus risinājumus un veidojot ilgtspējīgas labas kaimiņattiecības. To mērķis ir atklāti apmainīties ar informāciju, izstrādāt ieteikumus uzņēmumam un dažkārt pat sadarboties un risināt sarunas, lai vienotos par risinājumu.

Pieredze rāda, ka šāda sistemātiska komunikācijas pieeja ļauj sasniegt rezultātus, kas var uzlabot vides situāciju un bieži novest pie labāka objekta ekoloģiskā snieguma, nekā varētu prasīt tiesību akti. Protams, dialogiem un to rezultātiem ir jāatbilst tiesību aktiem, un tie var tikai papildināt, nevis aizstāt parastos iestāžu un tiesību aktu pienākumus

.

I posms

Projekta uzmanības centrā bija esošās vietas ar kaimiņu sūdzībām, kurās dialoga process tika izmantots kā brīvprātīgs instruments, lai mēģinātu atrisināt konfliktu. Kaimiņu sūdzības un konflikti bieži rodas tādu objektu tuvumā kā rūpnieciskās ražošanas objekti, atkritumu apsaimniekošanas vietas un karjeri to radīto emisiju vai potenciālo apdraudējumu, tostarp veselības risku, dēļ. Īpaši skartas ir vietas, kas uzbūvētas apdzīvotu vietu tuvumā vai ko ieskauj apdzīvotas vietas. Konflikti var būt saistīti ar bažām par smakām, troksni, gaisa piesārņojumu, negadījumiem, darbības traucējumiem vai jauniem atļaujas nosacījumiem un procedūrām.

II posms – Instrumentu kopums

Projekta uzmanības centrā bija izstrādāt rīku kopumu iestādēm un uzņēmumiem par to, kā veidot dialogu ar kaimiņattiecību apkaimēm. Rīku kopumā ir ietverta detalizēta informācija par to, kad, kāpēc un kā izmantot dialogu ar kaimiņattiecību apkaimēm. Tajā ir sniegtas atbildes uz galvenajiem jautājumiem, piemēram, par piemērošanas jomām vai pamatprincipiem, un lasītājam ir sniegts atbalsts sešos soļos, kā izveidot dialogu ar kaimiņiem. Tajā ir izklāstītas iespējas un sniegts atbalsts, lai pārliecinātu visus dialoga partnerus – tomēr tajā ir arī izskaidroti riski, robežas un to, kā pārvarēt grūtības. Tajā arī norādīts, kādos gadījumos ir labāk neizmantot dialogu un paļauties uz tradicionālajiem teritorijas regulēšanas instrumentiem, piemēram, lai novērstu būtiskus riskus veselībai un videi.

III posms – Pašnovērtējums

Galvenais III posma mērķis bija izstrādāt vadlīnijas iestādēm un uzņēmumiem par to, kā novērtēt savus kaimiņattiecību dialogus un novērtēt darba apjomu.

Ceturtā fāze – Pakāpeniski norādījumi

Pēdējā projekta fāzē galvenā uzmanība tika pievērsta tam, lai veicinātu kaimiņattiecību dialogu kā vides konfliktu risināšanas instrumenta izmantošanu, izstrādājot kodolīgas "soli pa solim" instrukcijas, pamatojoties uz “Instrumentu kopumu” un “Pašnovērtēšanas vadlīnijām”, un pārbaudot tās reālos gadījumos.

Projekta galvenais rezultāts ir PowerPoint prezentācija “Kaimiņattiecību dialogs - instruments konfliktu starp uzņēmumiem un to kaimiņiem novēršanai un risināšanai – procedūras – soļi – novērtēšana ”.

Saistītie faili/informācija

• Brošūra ‘Kaimiņu dialogs (2005)