Pesticīdu daudzuma samazināšana ūdenī

Projekta apraksts un mērķi

Balanss starp konkurētspējīgu lauksaimniecisko ražošanu un ūdens ekosistēmu aizsardzību
ir ES dalībvalstu rūpes kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) un Ūdens
rāmju direktīvas (ŪPD) ietvaros. Instrumenti pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai ir brīvprātīgas agrovides saistības, ko finansē Lauku attīstības programmu (LAP) ietvaros, un regulatīvās minimālās savstarpējās atbilstības prasības un galvenie pasākumi saskaņā ar ŪPD. Lai sasniegtu mērķus sasniegt labu grunts un virszemes ūdeņu stāvokli, Ūdens pamatdirektīvas 11. panta 3. punktā noteikts, ka jāpārskata un vajadzības gadījumā jāatjaunina pasākumi, lai novērstu un kontrolētu pesticīdu lietošanu, un tie jāiekļauj upju baseinu apsaimniekošanas plānos (ŪPD). Lai sasniegtu mērķus, jāapraksta valsts regulējums, un šis juridiskais pamats pamatpasākumiem pesticīdu lietošanas novēršanai un kontrolei saskaņā ar Direktīvu (2009/128/EK) par pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu jānorāda pasākumu programmā, kuru dalībvalstis pabeigs izstrādāt 2015. gada decembrī saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvu. Turklāt saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvu jāizstrādā uz risku balstītas (operatīvā) monitoringa programmas, lai sekotu līdzi pasākumu nepieciešamībai piesārņojošo vielu samazināšanai grunts un virszemes ūdeņos. Šīs monitoringa izmaksas dalībvalstīs dažādā mērā sedz sabiedrība un pesticīdu lietotāji. Ūdens pamatdirektīvas īstenošana notiek jau pirmajā pārvaldības ciklā, un dalībvalstīs ir dažādi īstenošanas trūkumi atkarībā no priekšnoteikumiem un valsts problēmām un iespējām. IMPEL tīkls plāno apmainīties ar plāniem un stratēģijām, lai veicinātu turpmāku Ūdens pamatdirektīvas ieviešanu valstu tiesību aktos, lai panāktu saskaņotu līdzsvaru starp obligātajiem un brīvprātīgajiem pasākumiem un saskaņotu principa "piesārņotājs maksā" izmantošanu, kad monitoringa izmaksas ir jāsadala.

Projekta mērķis ir veicināt zināšanu un pieredzes apmaiņu par:

• Kā dalībvalstis atrod līdzsvaru starp brīvprātīgiem un obligātiem pasākumiem;
• Kā dalībvalstis nosaka tiesisko pamatu, lai sasniegtu Ūdens pamatdirektīvas mērķus;
• Pesticīdu uz risku balstīta monitoringa izstrāde;
• Kā brīvprātīgās agrovides saistības palīdz samazināt pesticīdu koncentrāciju ūdenī.
.

Saistītās datnes/informācija

• Šveice
  Ann-Karin Thorén