Energoefektivitātes projekti

Projekta apraksts un mērķi

IMPEL īstenoja vairākus projektus saistībā ar energoefektivitāti.

Energoefektivitāte atļauju izsniegšanā un pārbaudēs (2010. – 2012. gads)

Enerģija ir prioritārs jautājums Eiropas Savienībā. ES klimata pārmaiņu un enerģētikas tiesību aktu paketē ir paredzēts līdz 2020. gadam palielināt energoefektivitāti par 20 % un samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 20 %. Kopš 2002./2003. gadā Somijas vadītā IMPEL projekta par energoefektivitāti pašreizējais novērtējums liecina, ka ir notikušas tikai nelielas izmaiņas energoefektivitātes jautājumu izskatīšanā atļauju izsniegšanas un uzraudzības procedūrās. Projektā tika apzinātas 7 galvenās problēmas energoefektivitātes jomā:

1. IPNK direktīvā nav noteikts, kā būtu jārisina energoefektivitātes jautājums
.
2. Informācija par energoefektivitāti nozaru BREF dokumentos nav pietiekami konkrēta un precīza. Horizontālais LPTP atsauces dokuments par energoefektivitāti ir sarežģīts un nav izmantots
.
3. Ir iestādēs un uzņēmumos trūkst tehnisko zināšanu
.
4. Enerģētikas un vides iestādes nesadarbojas vai sadarbojas tikai epizodiski
.
5. Dalībvalstīs nav vispārējas pieejas energoefektivitātes jautājuma risināšanai atļauju pārskatīšanā
.
6. Ir problēmas ar sistēmas robežu noteikšanu
.
7. Ir neskaidra citu instrumentu, piemēram, brīvprātīgo vienošanos, energopārvaldības sistēmu, nodokļu un ETS sistēmu ietekme uz iekārtu energoefektivitāti
.

Lai soli pa solim uzlabotu situāciju atļauju izsniegšanas un pārbaudes iestādēs, semināra dalībnieki un projekta komanda izteica priekšlikumus turpmākajam IMPEL darbam energoefektivitātes jomā. Tika apzināta labā prakse saistībā ar energoefektivitātes jautājumu risināšanu atļauju izsniegšanā un pārbaudēs: Projekts parādīja, ka daudzās dalībvalstīs šī labā prakse vēl nav ieviesta.

Energoefektivitāte vides atļaujās (2002)

Enerģijas efektīvas izmantošanas vispārējais princips ir noteikts IPNK direktīvas 3. pantā. Šis princips ir jauns attiecībā uz vides atļaujām, un dalībvalstīm ir dažas problēmas ar tā īstenošanu. Projekts sastāvēja no apsekojuma, attiecīgo dokumentu izpētes un semināra. Projekta galvenie mērķi bija šādi:

• izpētīt dažādus viedokļus par to, kā energoefektivitāti var regulēt IPPC atļaujās;
  izstrādāt pētījumu par to, kā energoefektivitāte ir aplūkota spēkā esošajos dokumentos, BREF un brīvprātīgajās vides pārvaldības shēmās;
• izpētīt, kā brīvprātīgās vides pārvaldības shēmas un enerģijas taupīšanas nolīgumus var sasaistīt ar juridiskajām saistībām vides atļaujās;
.
• izpētīt sadarbību starp vides un enerģētikas pārvaldes iestādēm, īstenojot IPPC direktīvu; un
.
• izpētīt iestāžu lomu energoefektivitātes novērtēšanā pieteikumos un lielu iekārtu vides atļauju izsniegšanā.
.

Projektā tika konstatēta labā prakse saistībā ar galvenajiem mērķiem. Daži no aplūkotajiem jautājumiem bija praktiskas vadlīnijas energoefektivitātes precizēšanai un definēšanai, informācijas apmaiņa starp operatoru un iestādēm, lai izveidotu labus atļauju pieteikumus, konkrēti piemēri par vairāk vai mazāk saistošiem atļaujas nosacījumiem, BREF izmantošana un paškontrole ar priekšnoteikumu, ka inspektors var ietekmēt operatora uzraudzības praksi.