Nozīmīguma noteikšana

Ja pastāv nenovēršami vides kaitējuma draudi vai ir nepieciešama tūlītēja kaitējuma faktoru pārvaldība, ir jāveic ātrs potenciālā nozīmīguma novērtējums, pamatojoties uz viegli pieejamu informāciju. Tādējādi novērtējums lielā mērā var balstīties uz pamatotu pārliecību, kas balstīta uz vispārīgu informāciju par kaitējuma faktoriem, dabas resursiem vai pakalpojumiem un nelabvēlīgo ietekmi. Ja videi ir nodarīts kaitējums un ir nepieciešami koriģējoši pasākumi, koriģējošo pasākumu izstrādei ir jāveic detalizētāks un konkrētai vietai specifiskāks novērtējums.

Nodarītā kaitējuma videi novērtējums tiek veikts attiecībā pret bāzes stāvokli. Bāzes stāvoklis ELD ir definēts kā “stāvoklis kaitējuma rašanās brīdī, kāds būtu bijis, ja videi nebūtu nodarīts kaitējums, un kas ir novērtēts, pamatojoties uz labāko pieejamo informāciju”.

ES COM paziņojumā noteikts, ka nozīmīgums jānosaka, ņemot vērā faktisko fizisko zemes vai ūdens platību vai (aizsargājamo sugu gadījumā) faktiskās populācijas, kas ir nelabvēlīgi ietekmētas vai pakļautas ietekmes riskam, ņemot vērā visas iepriekš pastāvošās raksturīgās iezīmes vai dinamiskos faktorus, kas var būt ietekmējuši attiecīgos dabas resursus neatkarīgi no kaitīgās darbības. Šajā nolūkā Paziņojumā norādīts, ka ģeogrāfiskajam mērogam, uz kuru attiecas ELD, attiecībā uz aizsargājamām sugām un dabiskajiem biotopiem jābūt nozīmīgam vietējā līmenī, bet attiecībā uz kaitējumu ūdenim - ūdeņi, kas ir nelabvēlīgi ietekmēti.

.

Tikai attiecībā uz aizsargājamām sugām un dabiskajiem biotopiem ir svarīgi atzīmēt, ka ELD I pielikumā ir ietverti atsauces jēdzieni attiecībā uz nelabvēlīgu ietekmi, kas pēc dalībvalstu ieskatiem nav jānosaka kā būtiska. Šie jēdzieni attiecas uz īstermiņa nelabvēlīgu ietekmi, kas ir mazāka nekā dabiskās svārstības vai kas rodas parastas teritorijas apsaimniekošanas rezultātā, vai ja aizsargājamā suga vai dabiskais biotops īsā laika posmā atjaunosies.  Šīs izvēles tiesības ir jāinterpretē stingri, novērtējot, vai kaitējums ir vai nav būtisks ¹.

Direktīvā par ūdens resursiem sniegtā ūdens resursu kaitējuma definīcija attiecas uz būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz attiecīgo ūdeņu stāvokli, kā tas definēts Ūdens pamatdirektīvā, kā arī uz attiecīgajiem ūdeņiem, uz kuriem tas attiecas. Paziņojumā norādīts, ka attiecīgie ūdeņi ir tie ūdeņi, kurus ietekmē bojājums¹. Tāpēc kaitējuma videi noteikšana neaprobežojas ar ūdenstilpes ģeogrāfisko mērogu, kas noteikts saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvu. Teritorija, kurā ir vērojamas nelabvēlīgas izmaiņas, var aptvert vairākus no šiem ūdensobjektiem vai arī var attiekties tikai uz daļu no ūdensobjekta². Tomēr dažos gadījumos var būt lietderīgi ELD piemērot norobežotai ūdenstilpei, piemēram, ja attiecīgais atsauces jēdziens ir gruntsūdens objekta kvantitatīvais stāvoklis, ja šis gruntsūdens objekts šim nolūkam darbojas kā atsevišķa hidroģeoloģiskā vienība.
>. Ūdenstilpju stāvokli saskaņā ar ŪPD novērtē reizi 6 gados.  ELD ir nepieciešams īsākā laika posmā noteikt būtisku nelabvēlīgu ietekmi³, un tas nav saistīts ar šo 6 gadu ciklu, un Paziņojumā ir noteikts, ka nelabvēlīgas izmaiņas būs būtiskas, ja pastāv izmērāma atšķirība starp laiku, kad notiek nelabvēlīgās izmaiņas, un sākotnējā stāvokļa atjaunošanu⁴. 
. No iepriekš minētā ir skaidrs, ka, lai nelabvēlīgu ietekmi uzskatītu par būtisku, nav nepieciešams, lai būtu notikušas izmaiņas klasifikācijā Ūdens pamatdirektīvas mērķiem, lai gan izmaiņas uz zemāka statusa klasifikāciju var būt būtiska nelabvēlīga ietekme, kas prasa rīcību saskaņā ar Direktīvu par ūdens resursu aizsardzību⁵.