Kā jau minēts, lai noteiktu videi nodarīto kaitējumu, ir nepieciešams pārbaudīt šāda kaitējuma pierādījumus.
Tomēr novērtējums un secinājums par to, vai ir nodarīts kaitējums videi, var būt resursietilpīgs, sarežģīts un prasīt ilgāku laiku. Tāpēc agrīna vides kaitējuma pazīmju identificēšana var būt vērtīga, lai atvieglotu vides kaitējuma rašanās iespējamības pārbaudi pirms šo resursu ieguldīšanas.
Praksē runa ir par to, lai iepriekš noteiktu tos elementus, kas, izvērtējot tos sākotnējā izmeklēšanas posmā, liecina par iespējamu videi nodarītā kaitējuma esamību, un virzītu izmeklēšanu uz pierādījumu noteikšanas posmu.
.
Patiesībā, ja ir viens vai vairāki norādījumi par kaitējumu, ir jāveic citas izmeklēšanas, lai apstiprinātu kaitējuma pierādījumu esamību. Turpretī, ja norādes nav atrastas, kaitējuma videi novērtējums saskaņā ar ELD var beigties ar lietas reģistrēšanu kā “ne-ELD lieta”, kas nozīmē lietu, kurā kaitējums videi saskaņā ar ELD nav radies vai nav noteikts (skatīt 1.6. punktu – Terminoloģija). Turklāt, ja nav pietiekamu datu vai informācijas, lai varētu spriest, jāizvērtē iespēja/tiesiskums/vajadzība/ieguvumi vākt/pieprasīt papildu datus/informāciju, veicot papildu izmeklēšanu.
.
Tomēr ISPD tabulās, papildus rādītājiem, kas ļauj noteikt videi nodarītā kaitējuma pazīmes, ir iekļauti arī rādītāji, kas tieši sniedz jums, to definīcijas vai analoģijas dēļ, pierādījumus par videi nodarīto kaitējumu. Papildus šiem pierādījumu indikatoriem jāatzīmē arī tas, ka pat daži norādes indikatori var paši par sevi pārstāvēt augstu vides kaitējuma varbūtību, ja to vērtība ir ievērojama.
.
Tādējādi sākotnējā novērtējuma posmus, proti, kaitējuma pazīmju skrīningu un identificēšanu, var veikt arī lietotāji, kas nav eksperti, aizstājot ekspertu vērtējumu, pateicoties šai metodoloģijai, kuras pamatā ir DPSIR modeļa izmantošana, kas pielāgots kaitējuma videi novērtējumam, kopā ar ISPD tabulām ar iepriekš definētiem indikatoriem, kas noder potenciālo ELD gadījumu novērtēšanai. Tā vietā kaitējuma pierādījumu noteikšana saskaņā ar ELD būtu jāveic, pamatojoties uz ekspertu vērtējumu bioloģiskās daudzveidības novērtējumos, ūdens apsaimniekošanā un monitoringā un zemes piesārņojuma novērtējumos, kuriem pielāgotā DPSIR metodoloģija un ISPD tabulas var būt noderīgs instruments un metodoloģiskais ceļvedis ekspertu vērtējumam.
Piezīme: ISPD tabulas var izmantot visas izmeklēšanas laikā. Tas nozīmē, ka ISPD tabulas var izmantot un aizpildīt ar datiem, informāciju un novērtējumiem jau no skrīninga posma līdz pat videi nodarītā kaitējuma noteikšanai.
Katram ISPD modeļa komponentam ir izstrādātas ISPD tabulas, kas satur rādītājus, kuru slejās ir definēti šādi elementi:
- OBJEKTĪVS: ietver katras rādītāju grupas novērtēšanas mērķi;
- INDIKATORI: ietver katra rādītāja definīciju;
- DESTRIPTION: ietver iespējamo rādītāju kvalitatīvo/kvantitatīvo vērtību aprakstu (kvantitatīvās vērtības var būt nozīmīguma sliekšņi);
- NOTES: satur rādītāja’vērtības pētāmajam gadījumam;
- VĒRTĒJUMS: satur katras rādītāju grupas novērtējumu, kas sagrupēts pēc mērķa;
- PĀRTRAKSTA VĒRTĒJUMS: satur izmeklējamās lietas starpposma novērtējumu.
piezīme: ISPD tabulas nav izsmeļošas, t. i., atbilstoši lietotāja vajadzībām var pievienot konkrētai lietai specifiskus rādītājus, ja vien tie tiks iedalīti kategorijās atbilstoši novērtējuma mērķim.