DPSIR modelis, kas pielāgots kaitējuma videi novērtēšanai

Videi nodarītā kaitējuma novērtēšanai var izmantot izvēlēto kvalitatīvo un kvantitatīvo rādītāju/parametru (vai indeksu) novērtējumu.
. Šos rādītājus var atvasināt no rādītājiem, ko izmanto ietekmes uz vidi novērtējumā, vai no rādītājiem, kas iekļauti starptautiskajās standarta rokasgrāmatās vai ES’s un valstu’s tehniskajos noteikumos par ietekmi uz aizsargājamām sugām un dabiskajiem biotopiem, ūdeni un zemi.
. Turpmāk ir aprakstīta jauna metodika, kas paredzēta kaitējuma videi novērtēšanai saskaņā ar ELD, pamatojoties uz rādītāju grupēšanu ap konkrētiem novērtēšanas mērķiem, kas saskaņoti ar DPSIR (virzītājspēks, spiediens, avots, ietekme, reakcija) modeli.

Nodarītā kaitējuma videi novērtējums saskaņā ar ELD balstās uz kaitīgās darbības izpēti un ietver kaitīgās darbības izpēti, kaitējuma faktoru identificēšanu un raksturošanu, cēloņsakarības noteikšanu starp profesionālo darbību/kaitīgo darbību/kaitīgo darbību/kaitīgajiem faktoriem un nelabvēlīgo ietekmi un, galvenokārt, noteikšanu, vai nelabvēlīgā ietekme attiecībā uz aizsargājamo dabas resursu sākotnējiem apstākļiem var būt vai ir būtiska saskaņā ar ELD prasībām.
Videi nodarītā kaitējuma noteikšana var balstīties uz izvēlētiem rādītājiem, kas raksturo, pirmkārt, nelabvēlīgo ietekmi uz dabas resursa pamatnosacījumiem (priekšnoteikums, lai radītu kaitējumu videi) un, otrkārt, kaitīgās parādības un kaitējuma faktoru raksturojumu.
. Tiek ierosināta jauna metodoloģiska pieeja, pielāgota DPSIR pieeja, kas var atvieglot vienkāršu un standartizētu videi nodarītā kaitējuma noteikšanu.
. DPSIR modeli ir pieņēmusi Eiropas Vides aģentūra (EVA) kā vispārēju atsauci integrētai pieejai ziņošanas procesos par vides stāvokli, kas tiek veikti jebkurā Eiropas vai valsts līmenī. Modelī ir ierosināta vispārēja atsauces struktūra, lai attēlotu elementu un attiecību kopumu, kas raksturo jebkuru vides tēmu, saistot to ar ar to saistīto politiku

DPSIR modeļa struktūru veido dažādi komponenti, kas savstarpēji saistīti ar cēloņsakarībām (sk. 2. attēlu):
•    DARBĪBA: darbības, gan antropogēnas, gan dabiskas, kas var noteikt spiedienu uz vidi;
•    PRESIJA: spiediens, ko uz vidi rada noteicošie faktori;
•    STATUS: vides resursu fizikālās, ķīmiskās un bioloģiskās īpašības;
•   IETEKME: negatīva ietekme uz ekosistēmām, cilvēku un dzīvnieku veselību un ekonomiku;
•    REAĢIJA: atbildes pasākumi un valdības darbības, kas tiek īstenotas, lai novērstu spiedienu un ietekmi uz vidi.

Figure 2 - DPSIR model applied to Environmental Impact Assessment.

Lai pielāgotu DPSIR modeli videi nodarītā kaitējuma noteikšanai, cikls ir apgriezts, no IETEKMES uz IEDARBINĀJUMU, kā parādīts 3. attēlā un aprakstīts turpmāk¹:
. -IEDZĪVUMS: nelabvēlīga ietekme uz dabas resursa atsauces jēdzieniem, ko rada kaitīgā notikuma un kaitējuma faktori;
- stāvoklis: dabas resursa bāzes apstākļi attiecībā pret atsauces jēdzieniem un citiem raksturlielumiem, ko ietekmējusi kaitīgās darbības un kaitējuma faktoru nelabvēlīgā ietekme;
- PIEMĒROJUMS: DRAUDZĪBAS izraisītie kaitīgie notikumi un kaitējuma faktori, kas var radīt potenciālu kaitējumu videi saskaņā ar ELD uz dabas resursu;
- PĀRVADĀTĀJS: profesionālās darbības, kas uzskaitītas ELD III pielikumā, un citas profesionālās darbības (vainas vai nolaidības gadījumā²), kas rada kaitējošos notikumu un kaitējuma faktorus.
- REĢISTRĀCIJA: korektīvie pasākumi, kas atbildīgajam operatoram, kurš radījis kaitējumu videi, ir jāveic, lai atjaunotu dabas resursus līdz to sākotnējam stāvoklim vai tuvu tam (primārā sanācija) vai, ja tas nav iespējams, iejaukties ar papildu un kompensējošu (par starpposma zaudējumiem) sanāciju.

ISDPR MODEL - sen_ars

DPSIR cikls ir apgriezts, jo, nosakot videi nodarītā kaitējuma pazīmes un pierādījumus, vissvarīgākie un primāri vācamie dati un informācija ir saistīti ar nelabvēlīgo ietekmi (IMPACT) uz dabas resursiem salīdzinājumā ar to sākotnējo stāvokli (STATE), pat pēc negadījuma, kad jums ir zināšanas par kaitējumu izraisošo notikumu un kaitējuma faktoriem, bet jums var trūkt zināšanu par nelabvēlīgo ietekmi uz dabas resursiem. Tālāk, kaitīgās notikšanas un kaitējuma faktoru lieluma un bīstamības noteikšana un noteikšana (PIESKAŅA) palīdz identificēt videi nodarītā kaitējuma cēloni, ja nav pietiekamu datu un informācijas par nelabvēlīgo ietekmi uz dabas resursiem.
. Visbeidzot, lai novērtētu cēloņsakarību starp profesionālo darbību un nelabvēlīgo ietekmi, tiek izmantoti dati un informācija par kaitīgo notikumu un kaitējuma faktoriem (PRESSURE), kā arī par nelabvēlīgo ietekmi (IMPACT), salīdzinot tos ar profesionālās darbības raksturlielumiem (DRIVER). Faktiski DRIVER tabulā ir iekļauti rādītāji, kas palīdz identificēt atbildīgo profesionālo darbību vai nu gadījumos, kad kaitīgā ietekme ir zināma, vai arī sākotnēji nav zināma.
. Tāpēc pielāgoto DPSIR modeli, kas pielāgots kaitējuma videi noteikšanai (turpmāk “ISPD modelis”), var izmantot no novērtējuma sākuma posma, piemēram, neatkarīgi no tā, vai informācija par profesionālo darbību ir zināma vai nav zināma, līdz novērtēšanas procesa beigām, t. i., visa kaitējuma videi noteikšanas procesa laikā.
piezīme: šajā projekta posmā nav izstrādāts RESPONSE komponenta saturs.
Katrs ISPD modeļa komponents (proti, katrs 3. attēlā redzamais lodziņš) var “saturēt” datus un informāciju, ko var izvērtēt, lai, pirmkārt, identificētu un noteiktu, pirmkārt, kaitējuma pazīmes, lai noteiktu, vai ir vai nav pamatota turpmāka videi nodarītā kaitējuma pierādījumu izmeklēšana saskaņā ar ELD, otrkārt, lai identificētu un noteiktu kaitējuma pierādījumus. Tomēr, kā redzams 3. attēlā, kaitējuma pierādījumus dažos gadījumos var identificēt un noteikt tieši, neveicot pavedienu noteikšanu, ja izmeklēšanas sākumposmā pieejamā informācija ir pietiekama, lai noteiktu kaitīgās ietekmes uz dabas resursiem nozīmīgumu saskaņā ar ELD.
. Tādējādi katru ISPD modeļa sastāvdaļu var aprakstīt ar iepriekš noteiktiem kvantitatīvo un kvalitatīvo rādītāju sarakstiem, lai veiktu norādes un pierādījumu par kaitējumu videi noteikšanu, pamatojoties uz datu un informācijas par rādītāju vērtībām.
Rādītājus, kas apraksta dažādas DPSIR sastāvdaļas, var arī raksturot mērķu, būtiskuma un nozīmīguma ziņā ISPD tabulās, lai novērtētu gadījumu un noteiktu vides kaitējuma pazīmes un pierādījumus³.

1 Līdzīga pieeja ir ierosināta vadlīnijās AA.VV - “Metodologie e criteri di riferimento per la valutazione del danno ambientale ex parte sesta del Dlgs 152/2006” - Linee Guida SNPA 33/2021” par videi nodarītā kaitējuma ūdenim novērtēšanu. Šajā praktiskajā rokasgrāmatā šī metode ir pārskatīta un paplašināta, lai novērtētu kaitējumu visiem dabas resursiem.
. 2 ELD uz vainu balstītais atbildības režīms citām darbībām, kas nav uzskaitītas III pielikumā, attiecas tikai uz kaitējumu bioloģiskajai daudzveidībai (sk. 5.3. punktu turpmāk). Katrā ziņā šajā praktiskajā rokasgrāmatā ELD uz vainu balstītais atbildības režīms ir paplašināts, iekļaujot tajā arī kaitējumu ūdenim un zemei, atsaucoties uz dažiem valsts tiesību aktiem.
. 3 Šim nolūkam tabulās ir izmantots krāsu un simbolu kods.
.

Vadlīniju faili