Art. 2. panta 2. punkts. direktīvas par vides aizsardzību definē “tiešus kaitējuma draudus” kā “pietiekamu varbūtību, ka kaitējums videi radīsies tuvākajā nākotnē”.
.
Otru praktiskajās tabulās iekļauto kontrolsarakstu var izmantot, lai identificētu gadījumus, kad saskaņā ar Direktīvu par atbildību vides jomā (ELD) ir nenovēršami vides kaitējuma draudi.
.
Lai novērtētu, vai pastāv nenovēršami kaitējuma draudi, jāizmanto avota-ceļu-resceptora (SPR) pamatmodelis. Pamatmodelis sastāv no saiknes starp avota-ceļu-receptoriem atrašanas. Ja SPR saikne ir apstiprinājusies, ir jāuzskata, ka pastāv nenovēršami kaitējuma draudi.
.
SPR modelim, ko piemēro nenovēršamu kaitējuma draudu novērtēšanai, tad jāņem vērā visi faktiskie kaitējuma gadījumi (primārie avoti, sekundārie avoti u. c.), visi faktiskie un iespējamie ceļi (tiešie un netiešie) un visi faktiskie un iespējamie receptori/mērķi starp ELD aizsargājamiem dabas resursiem.
.
Nenovēršamu kaitējuma draudu identificēšana nozīmē, ka operatoram ir jāveic preventīvi pasākumi, lai novērstu kaitējumu. Tātad jēdziens "nenovēršami kaitējuma draudi" ir saistīts ar mainīgu vai potenciāli mainīgu situāciju, nevis ar stabilu un pastāvīgu situāciju.
.
Vēl viens svarīgs aspekts, identificējot nenovēršamus kaitējuma draudus, ir tas, ka dabas resursi var būt vai nu jau pakļauti kaitējuma faktoru iedarbībai (nelabvēlīga ietekme jau ir radusies), vai arī tiem var draudēt kaitējuma faktoru iedarbība (nelabvēlīga ietekme vēl nav radusies).
.
Ievērojot šo aspektu, nenovēršamu kaitējuma draudu novērtējums ļauj izmantot piesardzības principu, kas ietver šādu jēdzienu: ja netiek veikti profilaktiski pasākumi, vai var teikt, ka kaitējums videi nenotiks bez jebkādām pamatotām šaubām?
.
Līdz ar to ir iespējams izmantot piesardzības principu, nevis noteikt, vai nelabvēlīgā ietekme var kļūt pietiekami nozīmīga, lai tuvākajā nākotnē radītu kaitējumu videi.
Šajā sakarā, par. 72 ES paziņojuma COM(2021) 1860 galīgā redakcija teikts, ka, lai piemērotu preventīvus pasākumus un nekavējoties pārvaldītu kaitējuma faktorus, nepieciešamība veikt ātru novērtējumu nozīmē, ka būs jāpaļaujas uz viegli pieejamu informāciju un jāizdara secinājumi, pamatojoties uz to. Vispārīga informācija par kaitējuma faktoru raksturu un dabas resursa pakļautību to nelabvēlīgajai ietekmei bieži vien būs galvenā, jo var nebūt laika gaidīt, kad kļūs zināma konkrētajai vietai specifiska informācija. Šādos apstākļos ir jāpiemēro piesardzības princips.
.
Turklāt 92. zemsvītras piezīmē ES COM(2021) 1860 galīgā redakcija teikts, ka dažās situācijās ir ļoti grūti novērtēt videi nodarītā kaitējuma nozīmīgumu un jo īpaši tā nenovēršamos draudus. Tas var būt dažādu iemeslu dēļ, piemēram, ārkārtas situācijā var trūkt informācijas. Šādās situācijās piesardzības principam var būt būtiska nozīme, pamatojot iejaukšanos ar pamatotu pārliecību. Tas ļaus veikt nepieciešamos preventīvos pasākumus un uzsākt attiecīgo administratīvo procedūru.
.
Lai novērtētu nenovēršamus vides kaitējuma draudus, ir jāpārbauda šādi 5 elementi:
1) notiekoša kaitīga notikuma vai joprojām aktīvu kaitējuma faktoru esamība (proti, situācijas attīstības vai potenciāli attīstības situācijas esamība)
.
2) tādu ELD dabas resursu esamība, kuriem var tikt nodarīts kaitējums
3) faktisku vai potenciālu iedarbības ceļu esamība, kas saista kaitīgo notikumu un/vai kaitējuma faktorus ar ELD dabas resursiem, kuriem var tikt nodarīts kaitējums
4) kaitējuma faktoru un/vai kaitīgās ietekmes atbilstība atsauces jēdzieniem (saskaņā ar ELD) par ELD dabas resursiem, kuriem var nodarīt kaitējumu
5) “pietiekamas varbūtības esamība, ka kaitējums videi radīsies tuvākajā nākotnē”, ko var novērtēt, ņemot vērā 5 tādus apakšelementus kā:
5.a Kaitējumu izraisošās parādības un kaitējumu izraisošo faktoru pastāvīguma periods (šis apakšelements kļūst būtisks, ja kaitējumu izraisošā parādība un kaitējumu izraisošie faktori ātri neiznīkst, bet kādu laiku turpina darboties);
5.b Kaitīgās parādības biežums (ja kaitīgā parādība nav unikāla emisija, notikums vai negadījums) un kaitējuma faktori (Šis apakšelements kļūst būtisks, ja kaitīgā parādība ir unikāla, bet smaga, vai ja kaitīgā parādība nav smaga, bet ir daudzkārtēja un bieža laika gaitā);
5.c Kaitējuma faktoru lielums, apmērs un bīstamība attiecībā uz ELD dabas resursu1 (Šis apakšelements kļūst būtisks, ja kaitējuma faktoru lielums, apmērs un bīstamība var būtiski ietekmēt ELD dabas resursu);
5.d ELD dabas resursa tuvums attiecībā pret kaitīgo notikumu un/vai kaitējuma faktoriem (šis apakšelements kļūst būtisks, ja ELD dabas resurss ir tuvu un sasniedzams kaitīgajiem notikumiem un/vai kaitējuma faktoriem); un
5.e ELD dabas resursa pakļautības pakāpe attiecībā uz kaitējuma faktoriem (šis apakšelements ir būtisks, ja ELD dabas resurss ir neaizsargāts un ļoti pakļauts (kvantitatīvi un laika ziņā) kaitējuma faktoru iedarbībai)
.
Pirmie 4 elementi ļauj novērtēt apstākļus, vai pastāv iespējamie tiešie kaitējuma draudi (provizoriskā pārbaude), savukārt 5. elements (pārbaude, lai noteiktu “pietiekamu varbūtību, ka kaitējums videi radīsies tuvākajā nākotnē”), ko veido 5 apakšelementi, ļauj novērtēt, vai pastāv pietiekama varbūtība, ka kaitējums videi radīsies tuvākajā nākotnē, proti, vai pastāv tiešie kaitējuma draudi.
.
Apvienojot 5 apakšelementu novērtējumu, var rasties nosacījums par pietiekamu varbūtību, ka kaitējums videi radīsies tuvākajā nākotnē. Katram no tiem atsevišķi var būt nosacījums, ka tuvākajā nākotnē radīsies iespējamība, ka kaitējums videi radīsies (sk. praktiskās tabulas), tomēr ir nepieciešams to kopējs novērtējums. Tas nozīmē, ka gan:
- Nenovēršami kaitējuma draudi nevar rasties tikai no viena apakšelementa; un
- Nenovēršami kaitējuma draudi var rasties pat tad, ja ne visi apakšelementi ir atbilstošā stāvoklī.
Ņemot vērā iepriekš minēto 5 elementu novērtējumu, atsevišķos gadījumos var izmantot piesardzības principu, jo īpaši tādos apstākļos, kādi minēti šā panta 2. punktā. eS COM(2021) 1860 paziņojuma 72. un 92. zemsvītras piezīmē.
.
Šajā sakarā varētu būt lietderīgi apsvērt iespēju noteiktos gadījumos piemērot pavedienu un pierādījumu jēdzienus arī attiecībā uz nenovēršamiem kaitējuma draudiem. Patiesībā tie var būt divi dažādi iemesli, kas var būt par pamatu iejaukšanās procedūrām, kuras paredzētas preventīvo pasākumu veikšanai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. direktīvas ELD2 5. pantā.
Patiesībā pierādījumu par nenovēršamiem kaitējuma draudiem noteikšana var atbilst nenovēršamu kaitējuma draudu noteikšanai, izmantojot piesardzības principu, savukārt pierādījumu par nenovēršamiem kaitējuma draudiem noteikšana var atbilst nenovēršamu kaitējuma draudu noteikšanai, neizmantojot piesardzības principu.
.
Jo īpaši tādos apstākļos, kādi minēti šā panta 2. punktā. eS COM paziņojuma C(2021) 1860 72. un 92. zemsvītras piezīmē, pierādījumu par nenovēršamiem kaitējuma draudiem noteikšana var būt pamatots pierādījums, lai uzsāktu iejaukšanos, izmantojot ELD3 4 noteiktās preventīvo pasākumu procedūras.
Piezīme: Neizbēgamu draudu identificēšanas procesam saskaņā ar ELD nevajadzētu ierobežot vides aizsardzības amatpersonas (uz vietas) vai operatoru veikt jebkādas tūlītējas in
situ darbības (piemēram, avārijas, ierobežošanas un seku mazināšanas pasākumus), ja uzskata, ka tas ir nepieciešams, un pēc tam attiecīgi informēt ELD kompetento iestādi.
2 Ārkārtas, ierobežošanas un seku mazināšanas pasākumi, kas ieviesti notikuma laikā un tūlīt pēc tā, var atbilst pasākumiem, lai novērstu kaitējumu videi.
3 Īpaši piemērojot piesardzības principu, vēl viens svarīgs elements, kas jāņem vērā, ir tas, ka dažos apstākļos var konstatēt nenovēršamus kaitējuma draudus pat tad, ja dabas resurss vēl nav skarts.
4 Atšķirība no norādēm par videi nodarīto kaitējumu ir tāda, ka tās ir stimuls, lai veiktu turpmāku izmeklēšanu un gadījumu izvērtēšanu, nevis lai veiktu korektīvus pasākumus.