Ūdens un zeme

Piesārņoto teritoriju apsaimniekošana ir process, kas dalībvalstīs norit ar atšķirīgu ātrumu. Daļēji tas ir saistīts ar atšķirīgiem tiesību aktiem, kas nozīmē atšķirīgas definīcijas, piemēram, "potenciāli piesārņotas vietas", "piesārņotas vietas", "attīrītas vietas", "sanētas vietas". Šā iemesla dēļ Eiropas Komisija un JRC kopā ar EEZ-EIONET tīklu uzsāka iniciatīvu, lai atrastu. kopīgas definīcijas un 2018. gadā dalībvalstīs veica aptauju (https://ec.europa.eu/jrc/en/publication/statuslocal-soil-contamination-europe-revision-indicator-progress-management-contaminated-sites), kuras rezultātā tika definēti 6 teritoriju statusi.

Gruntsūdeņi ir un paliek vērtīgs resurss videi un dažādām cilvēku darbībām. Vides un antropogēnā slodze uz šo resursu cita starpā ir klimata pārmaiņas (sausums, plūdi utt.), (pārmērīga) ūdens ieguve un piesārņojums (punktveida un izkliedētais). Ūdens atkārtota izmantošana, ūdens buferēšana un infiltrācija ir daži no iespējamiem pasākumiem, lai samazinātu mūsu pieprasījumu pēc svaigiem pazemes ūdeņiem, kā arī papildinātu to krājumus. Tomēr pazemes ūdeņu urbšana un ieguve joprojām būs nepieciešama dažādiem mērķiem. Gruntsūdeņu trūkums vairs nav tikai sausuma vai Vidusjūras reģiona valstu problēma. Nesenie ilgstošie sausuma periodi ir vairākkārt apliecinājuši, ka gruntsūdeņu krājumi (ieguve un papildināšana) ir rūpīgi jāpārvalda visās Eiropas dalībvalstīs un valstīs.

Jau daudzus gadus vairākas pētniecības iestādes ir strādājušas pie vaļveidīgo novērošanas, izmantojot lielos kuģus un prāmjus kā novērošanas platformu. Divi galvenie Eiropas tīkli ir FLT MED tīkls, ko vada ISPRA, un Atlantijas tīkls, ko vada ORCA (kas katru gadu publicē "Eiropas vaļveidīgo stāvokli"). Tīklus paplašina arī Vidusjūras reģiona dienvidu valstīs (piemēram, Tunisijā un Marokā). Visiem dažādu pētniecības iestāžu grupu vadītājiem ir ļoti svarīgi tikties un stiprināt sadarbību, paraugpraksi un uzlabot kopīgo pētniecības un kopīgo monitoringa protokolu, kā arī paplašināt apsekojumu pārklājumu.

Art. Ūdens pamatdirektīvas (ŪPD) 4. pants cita starpā uzliek dalībvalstīm pienākumu aizsargāt, uzlabot un atjaunot visus pazemes ūdeņus, lai līdz 2015. gada decembrim sasniegtu labu pazemes ūdeņu stāvokli, un īstenot pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu jebkādu būtisku un ilgstošu piesārņojošo vielu koncentrācijas pieauguma tendenci. Tomēr faktiski 2015. gadā 25 % gruntsūdeņu objektu ES (un, piemēram, 36 % Vācijā) ķīmiskais stāvoklis bija slikts, galvenokārt lauksaimniecības radītā piesārņojuma ar nitrātiem un pesticīdiem dēļ. Turklāt saskaņā ar EVA 2018. gada ziņojumu kopējā pazemes ūdensobjektu platība, kurā konstatēta piesārņojuma pieauguma tendence, joprojām ir gandrīz divreiz lielāka nekā platība, kurā tendence ir pretēja (9,9 % pret 5,9 % platības).

Projekta (SWETE-Safeguarding the Water Environment Throughout Europe, phases I-V) mērķis ir veidot vienotu izpratni par mūsu regulatīvajām pieejām, veidot ekspertu tīklus un izstrādāt kopīgus resursus, lai uzlabotu tehnisko noturību ūdens vides jomā (jo īpaši attiecībā uz Ūdens pamatdirektīvas (ŪPD) īstenošanu). SWETE VII fāzē un 2021. gada ilgtspējīgas zemes izkliedēšanas projektā galvenā uzmanība tiek pievērsta augsnes spējas uzņemt piesārņotājus no zemes izkliedēšanas darbībām izpētei.

Šīs darba paketes mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm pāriet uz aprites ekonomiku ūdens ciklā. Daloties ar paraugpraksi pilsētu, rūpniecības un pārtikas ražošanas ūdens apsaimniekošanas jomā, ir paredzēts apzināt un uzlabot risinājumus ūdens izmantošanas efektivitātes ziņā (ņemot vērā gan kvalitātes, gan kvantitātes aspektus), kas var veicināt nulles piesārņojuma risinājumu rašanos.

Padomes secinājumos par cīņu pret noziegumiem pret vidi (2016. gada 8. decembris) ir atzīta IMPEL loma cīņā pret noziegumiem pret vidi, taču vienota "noziegumu pret ūdeni" definīcija ir sarežģīts uzdevums. Turklāt ar ūdeni saistītie noziegumi bieži tiek pārkodēti zem citiem noziedzīgiem nodarījumiem - piemēram, krāpšanas, korupcijas, kontrabandas, dokumentu viltošanas, terorisma -, jo nav sistemātiskas analītiskas pieejas. Šāda veida darbību raksturs un apmērs joprojām ir salīdzinoši nezināms. Pamatojoties uz iepriekš minēto, šā priekšlikuma mērķis ir paplašināt zināšanas par noziegumiem, kas saistīti ar ūdens noziegumiem, iesaistot IMPEL Kopienu projektā, kura mērķis ir apkopot un dalīties ar informāciju par šo tematu, tā klātbūtni, uztveri un pārvaldību kompetentajās iestādēs.

Projekta mērķis ir izveidot pamatu autonomas salīdzinošās vērtēšanas pasākumu attīstībai nacionālajos vides iestāžu un aģentūru tīklos. To var izmantot kā instrumentu, lai uzlabotu savu darbību, izmantojot dialogu, sadarbības konfrontāciju un labas prakses apmaiņu starp viena tīkla kolēģiem.

Ieguves rūpniecība vienmēr ir bijusi izejvielu avots cilvēkam, bet vienlaikus ir radījusi daudzas vides problēmas. Milzīgi ieguves atkritumu daudzumi, kas bieži vien ir pamesti, ir piesārņojuma avoti un ģeotehniskās un hidroģeoloģiskās nestabilitātes zonas. Mūsdienās pēc daudziem negadījumiem, kas saistīti ar ieguves rūpniecību, Eiropas Komisija ir pieņēmusi Direktīvu 2006/21/EK par ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanu (pazīstama kā ieguves rūpniecības direktīva), ar kuru grozīta Direktīva 2004/35/EK.

Eiropas Komisija ir lūgusi IMPEL paplašināt un izmantot savas regulatīvās spējas Ūdens un zemes ekspertu grupā. Efektīva ūdens un zemes resursu (gan kvalitātes, gan kvantitātes) pārvaldība ir atkarīga no labas plānošanas un īstenošanas, kas balstīta uz datiem, informāciju un profesionālu vērtējumu. Ir būtiski, lai ekonomiskā izaugsme katrā dalībvalstī atbalstītu plānotu ilgtspējīgu ūdens un zemes resursu aizsardzību un izmantošanu. Turklāt Eiropas Komisijas atbalstītā EKA iniciatīva rada jaunus izaicinājumus, jo īpaši 5. punktā (Sagatavot vadlīniju dokumentu(-us) par labu praksi vides atbilstības nodrošināšanā lauku apvidos (saistībā ar zemi un ūdeni)), kas jāizpēta un jāapspriež, lai rastu priekšlikumus, kas ļautu īstenot vērienīgo IMPEL turpmākās attīstības perspektīvu.

Daudzas upes, ezeri un strauti ES ir tālu no laba ūdens stāvokļa, kas tiem būtu jāsasniedz līdz 2015. gada decembrim vai vēlākais līdz 2027. gadam saskaņā ar ES Ūdens pamatdirektīvu. Piemēram, Vācijā tikai 10 % upju un strautu ir labs ekoloģiskais un ķīmiskais stāvoklis, ko izraisa notekūdeņu, lauksaimniecības mēslošanas līdzekļu un pesticīdu piesārņojums, intensīva kanalizācija, aizsprostošana ar hidrogrādu aizsprostiem, kā arī pilsētu izplešanās un grunts sablīvēšanās sateces baseinos. Lai samazinātu un novērstu šo ietekmi uz ūdens stāvokli, ir nepieciešams to novērtēt integrēti un rūpīgi noteikt prioritātes nepieciešamajiem pasākumiem.

Eiropas Komisija šo projekta jomu ir noteikusi par IMPEL prioritāti. Tā uzsvēra, ka ūdens pamatdirektīvas (izkliedētais piesārņojums un nelikumīga ūdens ieguve) un Nitrātu direktīvas prasību ievērošana ir nepietiekama un ka ir konstatēta plaisa starp "vides" un "lauksaimniecības" inspekcijām. Tāpēc viņi vēlējās, lai tiktu uzlabota dažādu regulatīvo aģentūru sadarbība, lai panāktu augstāku atbilstības līmeni lauksaimniecības nozarē, kā arī lai notiktu apmaiņa ar attiecīgu informāciju un pašreizējo labāko praksi attiecībā uz izkliedēto piesārņojumu un nitrātu kontroli.

Līdzsvars starp konkurētspējīgu lauksaimniecisko ražošanu un ūdens ekosistēmu aizsardzību ir ES dalībvalstu rūpes saistībā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) un ūdens resursu apsaimniekošanu. Pamatdirektīva (ŪPD). Instrumenti pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai ir brīvprātīgas agrovides saistības, ko finansē saskaņā ar Lauku attīstības programmām (LAP), un regulatīvās minimālās savstarpējās atbilstības prasības un pamatpasākumi saskaņā ar ŪPD. Lai sasniegtu mērķus sasniegt labu grunts un virszemes ūdeņu stāvokli, Ūdens pamatdirektīvas 11. panta 3. punktā noteikts, ka ir jāpārskata un vajadzības gadījumā jāatjaunina pasākumi pesticīdu lietošanas novēršanai un kontrolei, un tie jāiekļauj upju baseinu apsaimniekošanas plānos (ŪPD). Jāapraksta valsts regulējums, lai sasniegtu mērķus, un šis tiesiskais pamats pamatpasākumiem pesticīdu lietošanas novēršanai un kontrolei saskaņā ar Direktīvu (2009/128/EK) par pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu jānorāda pasākumu programmā, ko dalībvalstis pabeidz izstrādāt 2015. gada decembrī saskaņā ar ŪPD. Turklāt saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvu ir jāizstrādā uz risku balstītas (operatīvā) monitoringa programmas, lai sekotu līdzi pasākumu nepieciešamībai, lai samazinātu piesārņojošo vielu daudzumu grunts un virszemes ūdeņos. Šīs monitoringa izmaksas dalībvalstīs dažādos apmēros sedz sabiedrība un pesticīdu lietotāji. Ūdens pamatdirektīvas īstenošana notiek pirmajā pārvaldības ciklā, un dalībvalstīs ir dažādi īstenošanas trūkumi atkarībā no priekšnoteikumiem un valstu problēmām un iespējām. IMPEL tīkls plāno apmainīties ar plāniem un stratēģijām, lai veicinātu turpmāku ŪPD ieviešanu valstu tiesību aktos, lai panāktu saskaņotu līdzsvaru starp obligātajiem un brīvprātīgajiem pasākumiem un saskaņotu principa "piesārņotājs maksā" izmantošanu, kad ir jāsadala monitoringa izmaksas.

Lauksaimniecībā radītais piesārņojums ar nitrātiem ir būtiska joma, kurā IMPEL ir jāstrādā, jo ūdens pamatdirektīvas un Nitrātu direktīvas prasību ievērošanas līmenis ir zems. 2013. gadā tika veiksmīgi īstenots projekts, kura mērķis bija izveidot sadarbības tīklus starp lauksaimniecības un vides inspektoriem izkliedētā piesārņojuma un Nitrātu direktīvas jomā. Tika organizēti divi apmeklējumi uz vietas, apskatot divas galvenās tematiskās jomas. Projekta dalībnieki norādīja, ka vēlas turpināt darbu šajā jomā, organizējot vairāk pieredzes apmaiņas vizīšu un izstrādājot vadlīniju dokumentu, lai dalītos ar šajā jomā apzināto labo praksi, kas palīdzētu tās īstenošanai.

Pārmērīga ūdens ieguve notiek ne tikai apūdeņošanai, bet pat rūpnieciskām un civilām vajadzībām, un tā var dažos gadījumos var izraisīt dramatisku augsnes noslīdēšanu. Tipiski nelikumīgas ūdens ieguves gadījumi ir tad, ja akas darbojas bez atļaujas vai ja ūdeni bez atļaujas sūknē no upēm vai kanāliem. Zemes novērošana, jo īpaši satelītnovērošana no attāluma, var nodrošināt labi izstrādātas metodes ūdens ieguves uzraudzībai. Nelikumīgas ūdens ieguves atklāšana ir vēl viens solis uz priekšu, un tā ir iespējama tikai tad, ja atļaujas ir sakārtotas atbilstošā GIS. Vispirms EO metodes ūdens ņemšanas monitoringam varētu apkopot šādi:

IMPEL organizē 2015. gada Augsnes konferenci, lai dalītos pieredzē un atbalstītu paraugprakses ieviešanu augsnes aizsardzības jomā ES līmenī. Konteksts ir "Starptautiskais augsnes gads (IYS)", ko Apvienoto Nāciju Organizācija ir pasludinājusi šim gadam, un kopumā tā ir iespēja attīstīt izpratnes veicināšanas iniciatīvas par šī svarīgā vides komponenta aizsardzību.