Dabas aizsardzība

Joprojām trūkst izpratnes par savvaļas dzīvnieku noziegumu ietekmi uz ekosistēmām un aizsargājamām sugām. Ir jāturpina pētīt, kā aprēķināt šo kaitējumu, lai tas kļūtu par noderīgu un uzticamu instrumentu kriminālvajāšanas un tiesas procesu laikā. Jau ir daži labi piemēri. Piemēram, Somijā prokuroram ir pienākums strādāt ar "cenrādi", kurā aprēķināts ekosistēmām un aizsargājamām sugām nodarītais kaitējums. Tas attiecas gan uz mazākiem pārkāpumiem, gan uz noziegumiem pret savvaļas dzīvniekiem un augiem, kuros ir iesaistītas stipri apdraudētas sugas.

Bioloģiskās daudzveidības samazināšanās apturēšana un apturēšana līdz 2020. gadam ir Eiropas Savienības prioritāte. ES dabas tiesību aktu (Putnu direktīvas un Biotopu direktīvas) īstenošana ir būtiska, lai sasniegtu ES 2020. gada mērķi bioloģiskās daudzveidības jomā. Tomēr ir jāuzlabo īstenošana un izpilde.

2015. gadā tika izskatīts labs piemērs "slēgtai" regulējuma sistēmai saskaņā ar medību regulu Slovēnijā, izmantojot mīkstos un stingros kontroles pasākumus, ko par lietderīgu atzina vairākas dalībvalstis. Tāpēc 2017. gadā Slovēnijā tika organizēta mācību pārbaude, lai noskaidrotu, kā šī sistēma darbojas praksē. 2019.-2020. gadā dalībvalstu inspekcijām, Birdlife biedriem un Face biedriem tika izsūtīta tiešsaistes aptaujas anketa. Pamatojoties uz anketas atbilžu analīzi, tiks izvēlētas divas valstis, kurās 2021. gadā tiks veikta kopīga inspekcija.

Eiropas bioloģiskās daudzveidības satraucošais samazinājums ir bijis iemesls tam, ka Eiropas Savienība (ES) ir pieņēmusi divus svarīgus tiesību aktus - Dzīvotņu direktīvu un Putnu direktīvu -, lai saglabātu Eiropas vērtīgākās sugas un biotopus visā to dabiskajā areālā ES teritorijā.

ES rīcības plāna cīņai pret savvaļas dzīvnieku tirdzniecību īstenošanai ir nepieciešams plašs atbalsts ne tikai no ES iestādēm, bet arī no ES aģentūrām - Eiropola un Eurojust -, dalībvalstīm un to attiecīgajām aģentūrām, ES delegācijām, dalībvalstu vēstniecībām trešās valstīs.

2014. gadā Rumānijā tika īstenota pirmā zaļā IMPEL Review Initiaive (IRI), bet 2016. gada maijā Itālijā tiks īstenota otrā zaļā IRI. Tika apzināta labākā prakse un uzlabojumu iespējas. Rumānija norādīja jomu, kurā tā vēlas apmainīties ar zināšanām un pieredzi, proti, par vides un dabas aizsardzības aģentūru organizāciju (nodalītas vai apvienotas). Semināra laikā Rumānijā 2015. gadā darba grupa identificēja jautājumu par "nelegālo medību tūrismu" kā iespēju sadarboties, lai noteiktu šīs darbības jomu un apzinātu likumīgos un nelikumīgos aspektus. Tas tika balstīts uz Rumānijas prokurora sniegto informāciju. Šai lietai bija dziļa ietekme uz dabas aizsardzības statusu, un tika pateikts, ka nelikumīgās darbības joprojām turpinās. Dabas aizsardzības ekspertu grupas pārvaldības plānā "mugurkaula struktūrā" ir iekļauts cikls, kas veido IRI darbību, kurai seko ekspertu grupas sanāksme nākamajā gadā.

Putnu un Biotopu direktīvas ir ļoti svarīgas, lai sasniegtu ES 2020. gada mērķi apturēt un apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, ko apstiprinājuši valstu un valdību vadītāji. Lai sasniegtu šo mērķi, Komisija ir pieņēmusi vērienīgu stratēģiju, kas ietver sešus mērķus. Stratēģijas 1. mērķis ir vērsts uz "pilnīgu ES dabas tiesību aktu īstenošanu, lai aizsargātu" bioloģisko daudzveidību, un tas paredz ievērojami uzlabot bioloģiskās daudzveidības aizsardzības statusu.

Saskaņā ar vispārējo IMPEL pārskata iniciatīvu (IRI) šī projekta mērķis ir sniegt pārskatu par pašreizējo situāciju dalībvalstī vai noteiktā dalībvalsts teritorijā saistībā ar ES tiesību aktu īstenošanu un izpildi dabas aizsardzības jomā, galvenokārt Putnu un Biotopu direktīvu. Rezultātā tiek apzināta labā prakse un uzlabojumu iespējas.

Kā liecina jaunākie Komisijas veiktie apsekojumi, ES Kokmateriālu regulas īstenošanas stāvoklis joprojām ir neapmierinošs. Apsekojumu rezultātus apstiprina nevalstisko organizāciju paralēla analīze (piemēram, WWF 2014 barometrs, ClientEarth, Greenpeace). ES Kokmateriālu regulas efektīvas un vienotas īstenošanas un izpildes trūkums rada bažas, jo tas var apdraudēt instrumentu un negatīvi ietekmēt visu FLEGT rīcības plānu.

Šis projekts sastāv no diviem posmiem. Tas sākās 2014. gadā ar projektu "Dabas aizsardzība rūpniecisko iekārtu atļauju izsniegšanā un pārbaudēs". Biotopu direktīvas 6. panta 3. punkts". Projekta 2014. gada galvenajos secinājumos secināts, ka ir nepieciešams uzlabot zināšanas par ES vadlīnijām un informētības veicināšanas pasākumiem un to izmantošanu, dalīties ar esošajām valstu vadlīnijām un zinātniskajiem pētījumiem, apmainīties ar zināšanām par skrīninga kritērijiem un novērtēšanas metodoloģijām, piemēram, pieņemto praksi: kritisko slodžu (CL) izmantošana, biotopu zuduma kritēriji (Fachkonventionen DE), jaunas pieejas, piemēram, slāpekļa nosēdumu novērtēšanai. Tika ierosināts arī izstrādāt mērķtiecīgas, lietotājam draudzīgas vadlīnijas.

2014. gadā Rumānijā tika īstenots pirmais "zaļais" IRI. Tika apzināta labākā prakse un attīstības iespējas. IRI gaitā Rumānijas Valsts vides apsardze (NEG) norādīja, ka atsevišķi IRI rezultāti ir pārliecinoši, veicot analīzi, un ka būtu jāveic turpmāks darbs, lai palīdzētu īstenot rezultātus. Tāpēc NEG lūdza apmainīties ar zināšanām un pieredzi, pievēršoties, piemēram, vides un dabas aizsardzības aģentūru organizācijai: vai tās būtu jānodala vai jāapvieno?

ES Biotopu un Putnu direktīva aizsargā Eiropas bioloģisko daudzveidību. Lidlauki aizņem ievērojamu Eiropas daļu, tie ir izkaisīti pa visu kontinentu un ir mājvieta visdažādākajām Eiropas dzīvotnēm, augu un dzīvnieku sugām.

Pēdējos gados aizvien vairāk tiek apzināta nepieciešamība sēnes (makroskopiskās sēnes) iekļaut Eiropas vides politikā līdzvērtīgi ar dzīvniekiem un augiem, lai aizsargātu tās to dabiskajās dzīvotnēs. Neraugoties uz to, pašlaik Eiropas vides tiesību aktos galvenā uzmanība ir pievērsta augu un dzīvnieku aizsardzībai, izņemot sēnes, kas ir būtiskas sauszemes biotopu sastāvdaļas. Turklāt makrogļēdājus var izmantot kā indikatorus, lai raksturotu mežu un citu sauszemes biotopu vides stāvokli.

Wolf populations have spread all over Europe because of the growth of the population. Countries that have not had wolves for decades or more have lost all experience on dealing with wolves and with wolf related wildlife crime.