Rūpniecība un gaiss

Projekta mērķis ir apmainīties ar zināšanām un paraugpraksi starp regulatīvajiem speciālistiem, kā arī izstrādāt vadlīnijas un mācību materiālus, lai atbalstītu Rūpniecisko emisiju direktīvas (IED) efektīvu īstenošanu. Projekta konkrēti rezultāti nākamajos četros gados (2021-2024) būs šādi:

Intensīvās publiskās debates par slānekļa gāzes ieguves nozari ir pievērsušas uzmanību visai sauszemes naftas un gāzes nozarei kopumā, tās regulējumam un nozares paraugpraksei. Nesen Eiropas Komisija (EK) izvērtēja ES tiesisko regulējumu un publicēja "Ieteikumu" par minimālajiem principiem ogļūdeņražu (tostarp slānekļa gāzes) ieguvei, izmantojot hidraulisko sadalīšanu, un 2015. gada augustā plāno pārskatīt tā īstenošanu. Tomēr šajā darbā netika aplūkota esošā prakse naftas un gāzes sauszemes naftas un gāzes nozarē.

Lai novērstu jaunus nelaimes gadījumus, ir jāvāc un jāanalizē dati par nelaimes gadījumiem darbā. Inspektoru rīcībā jābūt nelaimes gadījumu ilustrācijām, lai saprastu, kas īsti notika un kādi pasākumi tika veikti šādās situācijās.

Šis projekts tika īstenots, lai sagatavotu ziņojumu par to, kā ietekme uz cilvēka veselību tiek ņemta vērā dažādos atļauju izsniegšanas posmos saskaņā ar Piesārņojuma integrētās novēršanas un kontroles (IPNK) direktīvu. Ņemot vērā dalībvalstu pašreizējās dažādās pieejas šim jautājumam, tika izstrādāta labas prakses rokasgrāmata. Šī rokasgrāmata palīdzēs dalībvalstīm, nosakot kopīgus principus un procedūras, ko tās var ņemt vērā, īstenojot IPNK direktīvu. IPNK direktīvā vairāk nekā citos iepriekšējos tiesību aktos uzsvars likts uz cilvēku veselības aizsardzību, izmantojot vides regulējumu. Projektā tika konstatēts, ka lielākajā daļā Eiropas dalībvalstu (DV) atbildība par veselības aizsardzību un vides aizsardzību nav uzticēta vienai un tai pašai iestādei. Tāpēc IPNK īstenošana ir sarežģīta un prasa nozīmīgu sadarbību.

Šā ziņojuma pamatā ir aptaujas rezultāti, kas tika apspriesti sanāksmēs, kuras notika no 2004. gada oktobra līdz 2005. gada jūnijam. Apspriedēs galvenā uzmanība tika pievērsta ekonomikai, ražošanas procesiem, tiesību aktiem un noteikumiem, pārbaudes procedūrām. Ziņojums ir iecerēts kā instruments valsts iestādēm, kas iesaistītas kontroles un uzraudzības pasākumos attiecībā uz miecēšanas nozari. Šajā nolūkā tajā apkopota vairāku Eiropas ādas apstrādes un miecēšanas nozares kontekstu pieredze.

Šā IMPEL projekta galvenais mērķis bija veikt informācijas apmaiņu par LPTP atsauces dokumentu reālu izmantošanu un LPTP ieviešanu starp IMPEL dalībniekiem un operatīvajām iestādēm, kas dalībvalstīs atbild par LPTP atsauces dokumentu izplatīšanu un LPTP ieviešanu.

Šī projekta mērķis ir apmainīties ar informāciju par GOS direktīvas īstenošanu starp ekspertiem un/vai inspektoriem. IMPEL semināra laikā dalībniekiem tika sniegta informācija par direktīvā un dažos valsts tiesību aktos paredzētajiem GOS noteikumiem. Galvenā uzmanība tika pievērsta sagatavoto gadījumu izpētei, kas tika apspriesta nelielās darba grupās, kurās katrā bija no 8 līdz 16 dalībniekiem. Galvenie rezultāti bija šādi:

Šā darba par emisiju kvotu tirdzniecību (I-III posms) mērķis bija apvienot dažādus regulatīvos orgānus un iestādes, kas iesaistītas sistēmas īstenošanā, un izprast jebkādas atšķirības pieejās un to iespējamo ietekmi uz sistēmas darbību. Ja iespējams, tam būtu jānoved pie darbības prakses saskaņošanas un līdz ar to arī sistēmas darbības saskaņošanas.

Cementa ražošanas process ir sarežģīta rūpnieciska darbība, kas potenciāli var būtiski ietekmēt vidi. Dažāda pieredze un zinātība liecina, ka tikai skursteņu emisiju monitorings nevar būt efektīva kontroles stratēģija; ir svarīgi īstenot integrētu kontroles pasākumu, ņemot vērā arī ražošanas procesu un izmantotās tehnoloģijas, jo stabila un kontrolēta procesa norise ir pirmā atbilstības nodrošināšanas garantija.

IMPEL īstenoja vairākus projektus saistībā ar energoefektivitāti. Energoefektivitāte atļauju izsniegšanā un pārbaudēs (2010-2012) Enerģētika ir prioritārs jautājums Eiropas Savienībā. ES klimata pārmaiņu un enerģētikas tiesību aktu paketē ir paredzēts līdz 2020. gadam palielināt energoefektivitāti par 20 % un samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 20 %. Kopš 2002./2003. gadā Somijas vadītā IMPEL projekta par energoefektivitāti pašreizējais novērtējums liecina, ka ir notikušas tikai nelielas izmaiņas energoefektivitātes jautājumu izskatīšanā atļauju izsniegšanas un uzraudzības procedūrās. Projektā tika apzinātas 7 galvenās problēmas saistībā ar energoefektivitāti:

Pēdējos gados ES dalībvalstīs ir ieviesta Gaisa kvalitātes direktīva un tai pakārtotās direktīvas. Iepriekšējais IMPEL projekts (ar Austriju kā vadošo partneri) 2007. gadā ļāva apmainīties ar speciālām zināšanām par iekārtu licencēšanu apkārtējā gaisa piesārņotajās zonās, pamatojoties uz aptauju dažās dalībvalstīs. Ierobežotas darbības jomas pētījums 2009. gadā parādīja, ka dažādās IMPEL dalībvalstīs direktīvas praksē ir īstenotas atšķirīgi. Ekspertu kontakti šajās valstīs apstiprināja atšķirības, kas noveda pie atšķirīgām gaisa kvalitātes pārvaldības darbībām attiecībā uz atļauju izsniegšanu un izpildi rūpniecības, satiksmes un kuģniecības nozarēs. Tomēr par šīm dažādajām darbībām un to ietekmi uz gaisa kvalitāti nav daudz zināms. Protams, mēs zinām, ka apkārtējā gaisa kvalitāti ietekmē arī satiksme un kuģniecība. Tomēr, ņemot vērā IMPEL galveno mērķi un ierobežoto laiku un pieejamos resursus, šis projekts aprobežojās ar rūpnieciskajām emisijām.

IPNK direktīva 2008/1/EK (tagad IED 2010/75/ES) un Ūdens pamatdirektīva 2000/60/EK ir divi visplašākie ES vides tiesību akti. Tās ir radījušas daudz problēmu dalībvalstīm. Iekārtas, uz kurām attiecas IPNK noteikumi, var ietekmēt ūdens vidi, piemēram, tieši vai netieši novadot piesārņojošas vielas, iegūstot ūdeni utt. IPPC prasa, lai iekārtas darbotos saskaņā ar atļaujās paredzētajiem nosacījumiem, kas atbilst labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP). Tām ir arī jāievēro ES tiesību aktos noteiktie vides kvalitātes standarti, tostarp tie, kas izriet no ES ūdens tiesību aktiem. Tomēr abu pienākumu kopumu saistība bieži vien nebūt nav vienkārša.

Šī projekta mērķis bija organizēt informācijas apmaiņu par paraugprakses piemēriem IED 23. panta un citu ar inspekcijām saistīto pantu īstenošanā. Ņemot vērā IMPEL jau izstrādātās vadlīnijas par inspekciju plānošanu un riska novērtējumu, kā arī IED prasības, tika izstrādāta interaktīva rokasgrāmata par IED inspekcijām.

2011. gada 6. janvārī stājās spēkā Rūpniecisko emisiju direktīva, un tās 80. panta 1. punktā uzskaitītie noteikumi ir jātransponē valsts tiesību aktos divu gadu laikā. Saskaņā ar IED ir iespējams, ka daudzās rūpniecības nozarēs būs jāpārskata esošās atļaujas, lai izpildītu LPTP secinājumu prasības attiecīgajā LPTP atsauces dokumentā (3. panta 11. un 12. punkts). Saskaņā ar spēkā esošajām direktīvām dalībvalstis īsteno dažādas sistēmas, lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar izmaiņām iekārtās. Šīs izmaiņas atļaujās tiek veiktas dažādos formātos un veidos, tostarp saskaņotas izmaiņas atļaujās, izmaiņas atļaujās, tehniski grozījumi atļaujās utt. IED 20. pants attiecas uz operatoru veiktajām izmaiņām iekārtās, bet 63. pants - uz būtiskām izmaiņām esošajās iekārtās. Šie noteikumi dalībvalstīm prasīs jaunu pieeju attiecībā uz to, kā izlemt, vai ir nepieciešama pilnīga atļaujas pārskatīšana, vai arī tiek pieņemta neformālāka izmaiņu apstiprināšanas sistēma.

2009. gadā tika īstenota salīdzināšanas programma par atļauju izsniegšanu un pārbaudēm IPPC cūkkopības iekārtām IMPEL dalībvalstīs (I posms). Projektā galvenā uzmanība tika pievērsta pieciem galvenajiem jautājumiem: kūtsmēslu uzglabāšanai, kūtsmēslu izkliedēšanai, dzīvnieku turēšanas sistēmai, gaisa piesārņojuma mazināšanas sistēmām un smaku novērtēšanai. Projekta mērķis 2009. gadā bija mācīties vienam no otra, apmainīties ar pieredzi un apzināt labo praksi.

Vides pārbaužu cikls (EIC) soli pa solim apraksta, kā jāplāno vides pārbaudes un kas jāņem vērā, veicot pārbaudes. IMPEL izmanto EIC arī kā sistēmu, uz kuras var balstīties citas IMPEL inspekciju iniciatīvas, lai panāktu labāku izstrādāto rīku saskaņotību. Lai gan Eiropā ir uzkrāta liela pieredze vides atļauju izsniegšanā, pati procedūra nekad nav aprakstīta pakāpeniskās vadlīnijās. Rezultātā vides atļauju izsniegšanas procedūrām nav vienādu nosacījumu, nav vadlīniju jaunajiem atļauju izsniegšanas inspektoriem un ir mazāka saskaņotība starp IMPEL iniciatīvām atļauju izsniegšanas jomā.

Pamatziņojums Eiropas tiesību aktos ir ieviests tikai pirms dažiem gadiem. Tomēr dažas dalībvalstis jau ir uzkrājušas ievērojamu pieredzi attiecībā uz augsnes izpēti, un dažos gadījumos tām ir labi izstrādātas procedūras, kuru pamatā ir gadu desmitiem ilga praktiskā pieredze. IED pamatziņojuma mērķis galvenokārt ir novērtēt augsnes kvalitāti rūpnieciskās darbības atļaujas atjaunošanas sākumā, lai noteiktu sākotnējo stāvokli. Mērķis ir nodrošināt pamatu salīdzinājumam pēc darbības galīgās izbeigšanas, lai varētu objektīvi piemērot principu "piesārņotājs maksā".

Rūpniecisko emisiju direktīvas 2010/75/ES (IED) 15. panta 4. un 5. punkts ļauj IMPEL dalībvalstīm noteikt, ka noteiktos apstākļos atļaujā var noteikt mazāk stingru emisijas robežvērtību (ELV) nekā LPTP-AEL. Dalībvalstis izstrādā savus priekšlikumus īstenošanai, kurus pēc tam izskatīs Komisija. Komisija nav publicējusi norādījumus par to, kā būtu jāveic noteikšana. Tas varētu izraisīt atšķirīgu interpretāciju dažādās IMPEL dalībvalstīs. Šā projekta mērķis ir apzināt labo praksi un palīdzēt IMPEL regulatoriem izstrādāt konsekventāku pieeju IED atkāpēm.

2011. gada 6. janvārī stājās spēkā Rūpniecisko emisiju direktīva (IED), un tās 80. panta 1. punktā minētie noteikumi bija jātransponē valsts tiesību aktos divu gadu laikā. IED nosaka jaunas prasības rūpniecisko iekārtu inspicēšanai, kā aprakstīts direktīvas 23. pantā. Pienākumi attiecībā uz regulārām vides pārbaudēm ir jauns izaicinājums ES dalībvalstīm. IMPEL jau ir izstrādājusi integrēto riska novērtēšanas metodi (IRAM) IMPEL easyTools projekta ietvaros kā instrumentu, lai palīdzētu dalībvalstīm izpildīt IED 23. panta prasības. Izstrādājot integrēto riska novērtēšanas metodi (IRAM) un ar to saistīto IT rīku, kļuva skaidrs, ka riska novērtēšanas rīks jāizmanto ne tikai IED pārbaudēs, bet arī pārbaudēs saskaņā ar Seveso direktīvu un RMCEI.

Direktīvā par rūpnieciskajām emisijām (IED) ir daudz atsauču uz bīstamām vielām un to radītajiem riskiem. Tāpēc ir vērts izpētīt: vai REACH regulā noteiktās prasības/pienākumi var būt noderīgi atļauju izsniegšanas un pārbaudes darbā; kādas izmaiņas REACH regulas reģistrācijas, licencēšanas pieteikumu formātos būtu iespējamas, lai tie būtu vēl labāk savietojami un sniegtu pievienoto vērtību IED atļauju izsniegšanai un inspicēšanai, kādas sekas (tostarp pozitīvas sekas) REACH prasības atstāj uz atļauju izsniegšanas un pārbaudes darbībām un kā uzlabot šo divu tiesību aktu sinerģiju un papildināmību.

Rūpniecisko emisiju direktīva (IED) stājās spēkā 2011. gada 6. janvārī. Kā minēts 80. panta 1. punktā, tās noteikumi jātransponē valsts tiesību aktos divu gadu laikā. Direktīvas 23. pantā noteikts, ka IED nosaka jaunas prasības rūpniecisko iekārtu inspicēšanai.

2021. gada 28. septembrī un 11. oktobrī notika tiešsaistes semināri par operatoru paškontroles gaisa emisiju monitoringu, ko organizēja IED īstenošanas IMPEL projekts. Semināri bija veltīti operatora paškontrolei, emisijām gaisā, nepārtrauktai un nepārtrauktai, koncentrējoties uz operatoru (pienākumu izpildītāju) paškontroles un tās ziņošanas uzticamību.